Labākā atbilde
-
3 0
ljaljka_ (32) 6 (9580)32158 15 g
mīļākais:
K. Skalbe
Cik pulkstens?
Tu nāci pie viņa iekšā
Un gribēji teikt, ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi
Un prasīji klusi – cik pulkstens?
Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Viņš gribēja teikt – paliec mana!
Bet apjucis teica – pusdesmit.
Tu pateicies samulsusi,
Un apgriezies lēni un gāji,
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.
Viņš rītā teica – ardievu,
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt,
Un satikāties jau sirmi.
starpcitu arī dziesma tāda ir
Atbildes
-
1 0
Lainy (38) 6 (18238)3518 15 g
ieskaties www.feini.lv. Tur ir ļoti oriģināli un labi dzejoļi no mūsdienu topošajiem dzejniekiem. Īpaši iesaku http://www.feini.lv/?nid=2108
Bet, cik no pieredzes zinu, lielu atzinību gūst dzejoļi, kuros ir maz atskaņu, jo tajos var daudz vairāk improvizēt ar izteiksmīgo runu.
-
-
0 0
Eiby (34) 5 (2564)312 15 g
Atshiriibaa par kaadu teemu... es parasti izdomaaju visaadus lielaakoties saistiibaa ar miilestiibu, draudziibu.. ja vajag konkreeti pameklee www.tanks.lv dzejolu sadaljaa.. un atrod kas patiik un k-ko paarveido vai piedomaa klaat...
-
0 0
munkss (38) 8 (207590)541231 15 g
GALAPUNKTS
© Kronbergs
© Prusaku ansamlis
Stogholma '74 2-3 janvaris
Mans prusaku ansamlis -> A.Caka dzejolis
Tur bija galapunkts
No turienes ceļa atpakaļ nebija
Tas bija galapunkts
Tur beidzās lielais ceļš
kas savienoja visus pasaules lielceļus
Pēkšņi
bez brīdinājuma
tas vienkārši izbeidzās
Jo tas bija galapunkts
Tur kājnieku masas mīņājās
jo nebija tālāk kur iet
Tur bija riteņbraucēji
mopēdisti
motociklisti
automobilisti
savās netīrajās mašīnās
zirgu rati
tirgus rati
(kāds naivais laikam cerēja ko pārdot)
Tur bija arī pazemes piestātne bez nosaukuma, bet tas vienalga, jo vilcieni tur nepienāca. Vienīgi klaidoņi (kuriem pazeme bija mājas) šad un tad iznāca apmulsuši no piestātnes:
Kas šī par vietu?
Šis ir galapunkts
Vai tālāk tikt nevar?
Nē
Un atpakaļ?
Diemžēl – ceļš iet tikai vienā virzienā
Rietumu pusē (ja tam kāda nozīme) atradās osta. Parasti tā bija tukša un pamesta. Neviens neuzdrošinājās tur iet. Un daudzi nemaz nezināja ka tur osta. Jo visbiežāk tā bija romantiskā zilā miglā tīta. (Bet stāsta ka tur dzīvojot kāds holandietis)
Lidosta nebija vajadzīga
Tīri aprīnojami
kā tie tērauda putni zināja
kur krist
Aizdegties un krist
Vakaros varēja vērot
kā tie uzliesmo un pazūd
Uzliesmoja un krita –
kā zvaigznes
kā cilvēki
kā zvaigznes
Lielākā daļa jau bija izmetuši savas nāves olas
Bet ja ne
tad varēja dzirdēt varenus sprādzienus
Kā pie jaunbūvēm
Kā vecgada vakarā
Kā karos
(Kitihoka – Drēzdene – Hirošima – Hanoja - )
Vienīgā celtne galapunktā bija potenciāliem dumpiniekiem
kā piemēram – princesei
kuras slimība bija tā
ka viņa pārāk labi redzēja
Vai tiem
kas zināja
ka beidzot bija beiguši būt
Celtnes pārvaldīja Administrācija
Nedomājiet tikai par Dievu vai Velnu
Tās visas ir pasakas
Nē
Šeit ir tikai cilvēki
Kaili cilvēki
Un māli
Kā Nebukadnecara sapnī
Šis ir galapunkts
Tālāk nevar tikt
Aiz šī punkta nav –
nekā
Un manējais
LAIKS
***
Nu Buddas līdz Kristum
Un atpakaļ
Iet Laiks
Tev un Man
-
0 0
Letinhs 7 (48143)41096 15 g
Oda pārspēkam
Es neesmu no tiem pirmajiem –
uzbrūkošiem.
Es esmu no tiem otriem
vai trešiem –
kontruzbrūkošiem.
No tiem –
kapitulācijai
svešiem.
No laimes
jūkošiem, bet no nelaimes –
vienā uzvilktā atsperē
kļūstošiem.
Es esmu no tiem –
varbūt strauteļiem,
bet savā virzienā
nepielūdzami
plūstošiem.
Tas piemīt visiem
savu sūtību
kaut kādā punktā aiz apvāršņa
jūtošiem.
Bez pretspēka
un bez pretinieka
es esmu nulle.
Pretspēkam
es novēlu veselumu
un pretiniekam –
vislabāko
veselību.
Ne sapņos,
ne nomodā
nevienam no viņiem
nenovēlēdams
uzvaru.
-
-
