- Kā šo dzejoli varētu uzzīmēt ?
zime kailu sievieti, kura ir ka stumbrs abelei, protams aizseds krutis ar ziediem, to saliec vidu ar zelta malinam kas ieplust melnuma, jo vairak uz lapas malam iet..
- kur var atrast Ojāra Vācieša dzejoli "Gauja" ?
GAUJA
Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.
Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...
Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast
Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.
Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.
Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelīdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.
Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.
Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!
- Ko teiksiet par dzejoli?
Labs, emocionāls.
Tikai tā pamatdoma, cik sapratu, Liktenis - sieviete sarkanā tērpā un pagātnes formā - (labi, ka ne uz visu dzīvi -tas nozīmē, ka Tev ir normāla sava pašvērtējuma latiņa...
Tā tik turpini. Veiksmi!
- Iesakiet kādu dzejoli!
mīļākais:
K. Skalbe
Cik pulkstens?
Tu nāci pie viņa iekšā
Un gribēji teikt, ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi
Un prasīji klusi – cik pulkstens?
Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Viņš gribēja teikt – paliec mana!
Bet apjucis teica – pusdesmit.
Tu pateicies samulsusi,
Un apgriezies lēni un gāji,
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.
Viņš rītā teica – ardievu,
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt,
Un satikāties jau sirmi.
starpcitu arī dziesma tāda ir
- Esi uzrakstijis kādu dzejoli?
draugos lv dienene vari izlasīt :)tu jau zini kā mani atrast:):):)
- Tu zini kādu dzejoli no galvas?
Pār Tālavas biezajiem siliem
Nakts pelēkus palagus klāj...
***
Miglā asaro logs,
Ko tu liegties nav vērts...
Ko skolā iekalu no galvas to tgd vēl laukā neesmu dabūjusi
- Ko var teikt par dzejoli Imanta Ziedoņa "Trīs dēli"?
Spēcīgs darbs ar ļoti dziļu, slēptu jēgu, lai to analizētu, ir jāpasēž ar kafiju (tēju) , jāpārlasa un jāpadomā. Īsumā un ātrumā (tukšgaitā ļurkāties vairs nedrīkst - degvielai cenas augšā ) - saskatu latviešu tautas raksturojumu, izmantojot folkloras, Raiņa "Zelta zirgs" tēlus, Dzejnieks parāda senseno tautas "problēmu" - viņas pašas mentalitāti. Ņemot vērā, KAD dzejolis sarakstīts, cik sena ir latviešu tautas folklora, KAD Rainis radīja "Zelta zirgu".... acīmredzot mūsu tautai ir tādas spēcīgas, nemainīgas "vērtības" un darba beigu daļā paceltais jautājums, bija un manuprāt, joprojām un pie tam ļoti aktuāls šodien.
...."Tagad jāizšķiras, kur iet,-
Ak dievs, kas par mokām!"
p.s. lai analizēt šo darbu, vajadzētu arī Raiņa "Zelta zirgs" iepazīt. Vēlams.
- Kāpēc šajā dzejoli (iekšā) autore salīdzina mīlestību ar priedi? Pēc jūsu domām?
Nez... priede ir smuka, stalta, cēla, un ja pieliek tai roku - silta. Tās sveķi no rētām tek un sarec kā asinis, bet neskatoties uz to , tā turpina slieties pretī saulei. Viss, kas ir dzīvs - arī koki, zāle utt - ir no mīlestības un tiecas uz mīlestību.
īsāk sakot - vecs teiciens - ,,Mīlestība iet caur vēderu!" Bez naudas neko vēderā neieliksi. Lai dabūtu naudu, jāzāgē priedes - tagad laba cena.
Baļkis no 14 cm uz augšu 3,70m , 4,90m. Pārējais papīrenē 3 metri. Ja ir kas zāģējams, dod ziņu.
Visiem mīlestības pietiksies...
- Vai kāds nezin labu dzejoli vai tekstu uz pilngadībām ?
Necenties ātri nopiets(a) kļūt
Jaunība divreiz nevar būt,
Bērnība tikai vienreiz zied
Pasmaida un projām iet.. :)
- kad pedejo reizi macijaties dzejoli no galvas?
Ne dzejoli, bet dziesmu! :p
Ripoja akmens
Ripoja akmens lejā no kalna,
Domāja kā nu būs
Vai zemu kritīs, vai tālu ripos,
Vai saules smiltīs žūs
Vai ceļš vēl ir tāls,
Nav neviens kam pajautāt
Viņš tic, ka nekad nevajadzēs stāt
Piedz.2x
Bet tikmēr tur aiz kalna viņa pusē
Dziļa, dziļa upe projām skrien
Un par to ko zina mēmi klusē vēl arvien
Ripoja akmens ilgi, jo ilgi,
Skatījās debesīs
Varbūt tā krauja līkumā straujā
Augšā to uzmetīs
Vai būs tur vēl kāds
Nav neviens kam pajautāt
Viņš tic, ka nekad nevajadzēs stāt
Tai dzelmē kur guļ, akmens salauzta sirds
mēs arī reiz būsim līdzās
Un pērlēs, kas tur dzēli vientuļas mirdz
mēs rotāsimies
:D
