Ko tu pirmo apēd - garšīgo un tad negaršīgo vai negaršīgo un tad garšīgo?

Tā kā ir maz kas tāds ko neēdu.. Tad ir tā, ka, lai neaizvainotu pavāru un lai mantu nelaistu zudumā apēdu visu.. Sākot no negaršīgā.. gadījumā, ja ir bik par daudz, lai beigās garšīgais atstāj labu sajūtu, par garšīgu maltīti un garšīgo žēl atstāt.. Lai ko es ēstu sāku ar ne tik garšīgo daļu.. sviestmaizēm sākumā garoziņas kur ir maz tā, kas ir uz tās maizes.. Reizēm daru pat tā, ka ēdot sviestmaizi gardo pastumju tālāk, lai beigās sanāk piem. siermaizīte ar maizi ne sviestmaize ar sieru :D tāpat bulciņām sākumā to daļu kur ir maz pildījuma vai garnējuma.. Pat tagad ēdot frikadeļu zupu gaļas bumbiņas atstāju beidzamās :D
Jūtos pārsteigta, ka ir tik daudz kas arī tā dara.. jo iepriekš tādu dīvaino(šī vārda vislabākajā nozīmē:)), kā es nevienu nezināju :D
Un tāpat kā lashmaizite, ēdot to kas mazāk garšo, domāju par garšīgo :D

Parasti meiģinu uzkost garšīgo pa virsu negaršīgajam :D bet pāsvarā garšīgais tiek atstāts beigām ja vien spēju noturēties :)

es apēdu negaršīgo un tad garšīgo, jo tomēr patīkamāk, ka garša mutē līdz zobu tīrīšanai ir no garšīga ēdiena.>! :)

vispirms negaršīgo, tad garšīgo, lai garšīgā garša ilgāk būtu sajūtama uz mēles :)

Negarshigo,peectam garshiigo :)

vienmēr sāku ar negaršīgo, lai beigās ēdot garšīgo, mutē paliktu labāka garša  

es neēdu negaršīgo ēdienu, tikai ja nebūtu citas izvēles..
ja domāji saldo ar sāļo tad pa priekšu sāļo tā ka pārēdos un pēctam nevaru ieēst saldo tāpēc saldo vienmēr vēlāk sanāk appēst

Kā kuru reizi. Citreiz atstāju "garšīgo" beigās. Citreiz "negaršīgais" paliek uz šķīvja maliņas.

pirmo to labāko un pēc tam to riebīgo.

Parasti negrašīgo neēdu vispār.. Bet ja tā atdala, tad par piemēru var paņemt bulciņu.. Pa priekša garoziņa, kas mazāk garšo un pēc tam centru, kas ir saldāks..  

Man pārsvarā viss garšo. Ja kaut kas negaršo (piemēram, ja man ir šokolādes konfekšu asorti un tur ir šokolāde ar piparmētru *kaut kā* pildījumu) es to vienkārši neēdu. Mājās gatavoju to, kas garšo pašai un mājiniekiem, ārpus mājas izvēlos to, kas 100% man garšo. :D Bet nu ja man nāktos ēst, es gan jau apēstu negaršīgo pirms garšīgā.

negaršīgo un tad garšīgo

negarshigo needu, nafig

es neēdu to, kas man nepatīk.  Pat ja es iesākšu ēst negaršīgo,mana apetīte pazudīs

samaisu kopaa un tad jau ir labi... bet taa itka edu visu nav ta ka kkas negarsotu...

NegaršĪGĀKO no garšumiem uz beigām.  

Parasti neēdu, kas negaršo. BET, ja jāēd, tad negaršīgo vispirms un garšīgo.
P.S. Ēdot to negaršīgo domāju jau par to garšīgo ;D

nu kad biju mazina, spiedu sev vispirms apeest negarsiigo, lai tas nepaliktu uz skiivja, un tad garsiigo - jo to jau vienmeer gribeesies eest jo ir garsiigs.tas bija kaa stimuls- kameer negarsiigais nav apeests pie garsiigaa nevar tikt.  un taa bija mana tehnika kaa neko neatstaat uz skiivja, jo vienmeer kautneejos ja neapeedu savu eedienu, un ja pilns skiivis bija jaanes atpakal.
jo es zinaaju ja apeediisu garsiigo vispirms, tad negarsiigajam vais nebuus vietas un nebuus stimula sev spiest to eest.
bet tagad eedu to kas garso, un ko gribas un ja kaut kas skiet ka negarso bez mazaakaas kautreesanaas atstaaju un pat nepielauju domu ka buutu pienaakums eest. maacos sevi lutinaat un ruupeeties par savu labsajuutu. kurs tad cits par mani ruupeesies ja ne es pati! dziivojam tacu tikai vienreiz , kamdeelj atteikt sev ko gribas un kamdeelj mociit sevi ar to ko negribas/nepatiik/ ar to kas ir neizbaudaams! ;)
taada ir taa mana filozofija!