Ks ir bijis jūsu lielaakais piedzivojums, kas atmina paliks uz visiem laikiem?

Ir bijis daudz labu, kas paliks atmiņā... Vienu tā grūti nosaukt. Katru reizi, kad laukos līdām pa logu ārā, lai patusētu ar saviem paziņām gadījās kāds liels piedzīvojums, piemēram, bija jālec ārā no puišu kopmītnēm pa logu ārā un jāskrien pa puķu dārzu prom ko kājas nes, jo dežurante klauvējās pie durvīm... Ne sliktāka bija arī ciemošanās pie laba drauga anglijā. Es nekad tur nebiju braukusi ar vilcieniem un te man radās fiksā ideja apciemot draugu, jo diemžēl viņš bija saslimis. Mēs, protams, tur nedaudz arī iedzērām... Uz vilcienu nācās lidot vēja spārniem, jo es jau kavējos... Un ja es pirms tam nebūtu iepazinusies ar vienu pusi, kurš arī brauca uz to pilsētu un vakarā ar to pašu vilcienu atpakaļ, tad iespējams, ka arī būtu nokavējusi (tas bija pēdējais transports). Visu ceļu mani mocīja nelaba dūša un nāca virsū miegs. Ja ne tas puisis, tad droši vien būtu aizmigusi un aizbraukusi kaut kur tālāk. Par laimi viss beidzās laimīgi... Arī mans pirmais Lidojums uz UK bija jautrs-   lidoju kopā ar mammas draudzeni. Viņa jau pirms tam bija riktīgi iereibusi, bet lidmašīnā iedzēra vēl. Tad nu es nesapratu no kā man ir bail vairāk- no tā ka lidmašīna nogāzīsies vai arī no tā, ka mana ceļabiedrene apvems mani. Šitādu kaunu piedzīvot...Un lidostā... Ahh.. Tur arī bez jautrībām nevarēja iztikt. Apnika man jau rakstīt.

Man ir tā, ka ikdienā dzīvoju ļoti pelēku dzīvi, bet tad, kad izraujos no rutīnas, tad gan mēdz vis kaut kas notikt.

Pirmais kas iešāvās prātā bija situacija pie drauga dzimšanas dienā. Biju aizbaucis ciemos uz viņa dzimeni, bet nu tā kaut kā sanāca ka daudz par daudz piedzēru un pilnīgi atslēdzos krēslā. Draugs labu vēlēdams aiznesa mani uz gultu, apguldīja un atstāja. Tad ienāca kāda meitene, vnk sāka gar mani ņeimties viss visādi un galu galā uzkāpa man virsū, tā teikt izvaroja. Pec tam gulēja blakām un gaidīja kad modīšos lai dodu man dzert atkal :D piedzivojums, kā piedzīvojums tik nevaru saprast kā viņa to manu svarīgo daļu dabūja pie dzīvības.

kaa es varu zinaat ja visu dziivi veel neesmu nodziivojusi lai pateiktu tieshaam to VIENU lielaako piedziivojumu?
mana visa dziive ir viens liels piedziivojums taadu piedziivojummu ir bijis ljooooooooooooooooooooooooti daudz.. konkreeti varu mineet pirms 2 dienaam notikusho- beidzot es pabeidzu vidusskolu. tas prieksh manis ir liels piedziivojums
bet vai pats lielaakais.. nezinu..
pats lielaakais buus tad kad es apreceeshos un/vai tad kad buushu staavoklii

ceļojums uz UK 4 two weeks!

dziivosana arpus Lv, si briza lielakais piedzivojums...

Laulība.

hm, es tak vislaik kaut kur iekuļos vai kaut ko pārprotu.
vakar, piemēram, mēģināju ūdeni no laistāmā uz kerheri dabūt...mājinieki visi bija pa zemi no smiekliem.
bet tā, ka uz visiem laikiem...hm, daudz kas paliekās:)

Pašlaik ilgi galvā paliks pēdējā situācija, kad braucu pie draudzenes uz izlaidumu un pusceļā auto noleca 2vas no 3trim siksnām.. Stopēju atpakaļ uz mājām, pirku jaunas un stopēju atpakaļ.. Un tur pat benzīntankā mainīju ar skrūvgriezni un prātu.. Protams, ka uz izlaidumu paspēju.,.