Kur nabadzība pa durvīm iekšā , tur mīlestība pa logu ārā???

ja es teiksu ,ka nav svarigs tad melosu, jo musdienas diemzel ir svarigs materialais stavoklis.Zinu paris paru, kur cilveku tiesam mil viens otru, bet kad maks paliek tukss, tad rodas stridi,jo nevar neko atlauties , nevar nekur aiziet, tas sak radit problemas in domstarpibas.

svarīgs ir tik tāl lai var izdzīvot pats....
man piemēram tiešam ir vienaga cik viņam ir naudas
protams ja nav tad sanak mazak mantiska priecina utt
bet vai tad tas ir svarigakais ?
domaju ka ne/

man ir bijusas tadas attiecibas kur pati palidzu dzekam....

atkarībā uz kādu pamatu veidotas attiecības
nabadzība ir kā labs katalizators, lai noņemtu zvīņas no acīm un parādītu kas ir kas

Jā! lielākoties.
Tie kuri bija labi situēti (vai viens no tiem) un aprecējās  tas ir gandrīs vai 99%, ka radīsies sarežģijumi pie finansiālām problēmām.
Un arī otrādāk - kāpjot pa karjeras kāpnēm.
Tas ir viens no pārbaudījumiem - cik ļoti mīlam un cienam otru pusīti. Cik patiesi bijuši tie vārdi pie altāra/dzimtsarakstu nodaļā.

nop ne vienmēr... :) bet pa lielākai daļai jā! Jūtu līdz - ne jau Tu vienīgais tāds kuram neiet..... :)

Ne vienmēr, bet bieži. Atkarīgs no katra indivīda dzīves laikā izveidojušās vērtību skalas.

-labrīt!     kurā gadsimtā tad dzīvojies?
-protams ka mīlestība un nabadzība  nekad neies roku rokā-tāvienmēr ir bijis!(un nevajag ticēt meksikānu ziepenēm)

Ja ja jaaa...kas zin`pa kuru caurumu tā mīlestība tomēr aizjož.
Jāsaka tā,ka pagāj.gadsimtā tāāāāda laulības problēma-no šī skata punkta raugoties-gandrīz nepastāvēja.Citi laiki.Tie laulātie,kas bija vienlīdzīgi situēti,novērtēja savas kopējās iespējas tālākai kopsadarbībai.
Es varu runāt tikai par sevi.Es biju ^smadzenes un kakls^-vīrs ar ^galvu  un zelta rokām^.
Ticiet man-trakas idejas pārtapa vērtībās.....bez liekiem līdzekļiem un ieguldījumiem.Kopējs darbs-plecu pie pleca-vienreizēji priecēja ar rezultātu!
Nevar gaidīt varoņdarbus no viena cilvēka,un čīkstēt pasaulei,ka slikti klājas.Manas privātās domas.