Kur smelies spēku...

Vakar kad skrēju gar daugavu.. domāju vot pakaļā.. drīz maratons a es te kājas pavilkt nevaru. Ar mīkstām kājām pasēdēju pie Daugavas, paklausījos kā ūdens sitas pret akmeņiem, kā koks vēju galotnēs un putni tajos.. ex tad vēl tas saulriets.. atpakaļ jau skrēju un domāju, ka divus tādus gabalus varētu noskriet, neskatoties uz to, ka turp skrēju likās ka no bezspēka izrubīšos.

Noskaņojums un augstāks mērķis, lūk pareizā pieeja.
Es vēl nesen ar senci runāju par šito, kas tā par mūsdienu anal-loģiku, agrāk pēc darba/skolas gāja uz dārzu pahāt, brīvdienas bija tikai svētdienas.. pamēģini tagad kādu pēc darba vai pēc skolas uz kaut kurieni aizdzīt vēl pastrādāt - slinkie ānusi, ko tur vēl piebilst. Amerikas burgers ir panācis savu, tauki uzvar

To, ka rīt būs labāk, ka brīvdienās atpūtīšos, izdaru ko vajag izdarīt, jo pēc tam jūtos brīvs uz neilgu laiku! Manuprāt viss ir galvā sākot ar sāpēm un beidzot ar to kad ir auksts, ja tu galvā saki pretējo tad visu var panākt

Ikdienas darbiņos - to pozitīvajos rezultātos, dabā, mūzikā, labā filmā, pie ūdeņiem, gultā, no barības vielām. :)

zini,mani samina,morāli/garīgi izvaroja un sabruku,bija po spīd saule vai lietus līst/diena vai nakts/tumsonība/domas negatīvas/īgns un tt  ....  bet tad kā ēņģelis no skaidri zilajām debesīm nokrita kāda būtne un neļauj aiziet bezdibenī man-tur mani aiz ausīm virs ūdens,elpina lai dzīvotu,atbalsta,saprot,palīdz ...... tas man dod spēku tagad,es smaidu,jūtu dzīslās asins riti,sirdspukstus,pat skatiens ir cits,gribu dzīvot,dzīvot sev,savādāk un no jauna ----noslēpums ir ,,īsts Draugs,atbalsts,sapratne,,

uz gultas  

Nekur.. Liekos dīvāna guļus un tā arī aizmiegu

klausos mūziku,tā man sniedz visu nepieciešamo.

Spēku es smeļos pie dabas.Nesen aizgāju uz mežu,salasīju māllēpenes,jaunās nātres un apsēdos uz celma un klausījos dažādās skaņās,kā pumpuri sprakšķ,putnu dziesmas,pavēroju,ka kukainīši,vabolītes rāpo un strādā.....
Citreiz aizeju pie jūras un klausos jūras,šalkās un sagaidu saulrietu.Pēc tā visa man enerģija tikai aug......

Man patīk viena dzeja par pavasari....


Noglāstīt seju no drūmajām domām.
Zem ozola baltas vizbules zied.
Raibie tauriņi ielido vizbulēs
Dejot pavasara mīlestības deju
Pavasara atgriešanās svētkos.
Priecājos ,jo visapkārt smaržo
Tikko paplaukušo bērzu smārds.
Dažādas putnu balsis
Uz priekšu mani dzīvot sauc!
Dziedāt negribas,bet gavilēt,
Šajā saulainā pavasara dienā!

sevī :)