Labāk mīlēt, bet apdedzināties vai nekad nejust mīlestību?

apdedzinoties mēs kļūstam stiprāki...
ja mēs nekad neciešam sāpes un neapdedzinamies mēs kļūstam par lupatām un tādi nevienam nav vajadzīgi.
  labāk apdedzinājies vecis, nekā mīksta grīdas lupata.

Kā saka visam savs laiks. Mīlēt - tas ir plašs temats, jo tikpat labi var mīlēt paēst, padzert, mīlēt sunīti, kaķīti...
Bet ja cilvēku, tad noteikti pirmo (apdedzināties) , domāju katrs jau tam ir cauri gājis, kaut vai simpātiju līmenī - kāds/a patīk , bet nevari būt kopā jo tad zini ar ko ir/būs darīšana.Nemīlēt - jā, ja jau varētu, bet tādu bezkaislīgu cilvēku, domāju, nemaz nav! Lai gan...
Tas līdzinās kopumā norūdīšanās procesam.Ja salīdzina.

abi labi

Tā kā nesen pamatīgi apdedzinājos, tad labāk būtu bijis vispār neko nejust. Visu savu enerģiju tad varētu veltīt karjerai, bet tā... Nu predator1989 saka, ka neapdedzinoties kļūstam [ar lupatām, bet man tāda sajūta, ka tagad esmu kļuvusi par lupatu. Visu laiku sēžu domāju nevajadzīgas domas, nespēju nekam saņemties, kaut gan laiciņš jau ir pagājis... Tāpēc, ne, labāk ne... Brr.