Lai cilvēks kļūtu laimīgs un sasniegtu kaut ko, viņam no sākuma ir jākrīt, lai pēc tam pieceltos un paliktu stiprākam?

no kļūdām mācamies.

visi lieli gudrinieki un visi citi kadri sākumā ir krituši un pa zemi uz ceļgaliem rāpojuši.
un tikai pēctam viņi ir cēlušies augšā un gājuši ar savām kājām

Jā. Jo diemžēl viss nāk ar pieredzi, kļūdām šaj pasaulē (pieņemu arī nākamajā, ja tam tic, protams)
Tā nu tas ir!

Ir jāpieņem fakts, ka diennakts sastāv no dienas un nakts.
Pasaulē nav tikai pozitīva, jautra, laimīga vieta.
Ir arī nelaimes, bēdas, melnie posmi, mums visiem, tas ir jāpieņem, jo vienmēr labi nebūs šā vai tā.

kustība ir tikai tad, kad iet uz augšu līdz limitam un tad lejā, tad atkal augšā. 3d pasaulē eksistē dualitāte, tas nozīmē, ka jā, pēc kritieniem mēs atkal ceļamies un atkal kritīsim, lai būtu tik labi, cik labi varam būt.

Māju sāk būvēt no pamatiem. Gribot negribot nāksies pat ielekt bedrē.

Nav obligāti. Protams, tā jau ir pieņemts tajā dabiskajā kārtībā, ka tānotiek, taču nekā nevar aizmirst par tiem laimīgajiem, kas dzimuši bagātā ģimenē un viņi dabūs visu ko viņi vēlas. Varbūt vēlāk viņi krīt no saviem augstumiem, varbūt viņi mirst jauni, bet viņi vispirms sasniedz savu laimi bz sākotnējā kritiena lejup.