Mirkļa iespaids,jeb vnk patiesība?

tas ir jūtu uzplūdā teikts, mīlestības varā un rozā brilles.
tajā brīdī varbūt tā arī jūtas, bet paiet laks un jūtas mainās, atdziest,
bet nu ir arī tādi eksemplāri kuri bārsta skaistus vārdus un solījumus pa labi pa kreisi, nedomājot ko tie nozīmē otram

Tajā BRĪDĪ tie vārdi bij patiesi....
Bet dzīve ievieš savas korekcijas.

Ar laiku viss mainās

sanāk kā ar lietu,kad nopirki domāji kā varēji visu laiku bez tā iztikt?
nolietoji un nu brīnies - kā varēja tāds štrunts patikt..?
skumji, ka tā notiek ari ar cilvēkiem

Ar gadiem/dzīves pieredzi sāk ari līdzi domāt, kas uz "dešifratora izejas"!  
Pāris reizes pa dzīvi nopļurkstēs, pēc tam gan jau sāks kontrolēt savu muldamo.
Redz, pārmest jau nevar neko. Kad bijām sīki, mamma nenopirka to un to mašinīti vai lellīti, tak krit uz mugur vēkšēdams un škita, jāmirī nost un ar steigu! :D Bet ka norāvās ar siksnu, pastāvēja kaktā, tad taču akkal likās ne viss tik sausmīgi, ne!? Mēs kļūstam pieaugušāki!? Nē, mēs kļūstam lielāki un mūsu "rotaļļietas" arī +pāri visam fizioloģiskās vajadzības. Ja nav principu/rakstura, tad paliek tikai tās. Nu tad ir traki, njā...

ir tak tādi emociju mocītie, kas, ja nav ko tādu pateikuši -diena pagalam;D, pasaka un aizmirst, kurš ātrāk, kurš vēlāk, bet tā nu tas ir.