Labdarība - dzīvesveids vai mirkļa emocija?

ай-ай-ай, даже не хочу это представлять.... мне это разобьет сердце.... думаю сначала спокойна как удав, а плакать уже буду в подушку... если имею права на любимого ,пойду набью морду этой суке... вот так вот...

Manuprāt, ja dzīvo saskaņā ar savu organismu, saprazdams robežas, kas ir labi, kas nē, un zina mēru, runājot gan par diētu, gan fiziskajām aktivitātēm, tad cilvēkam ir veselīgs dzīvesveids. Man ļoti patīk, kā prof. Dalināns saka, ka var jau ēst konfektes, tortes utt. tikai ar mēru. Visā vajag mērenību.

Tā ir iespēja izdzīvot starp plēsoņām...
Parasti tāda tipa indivīdi rodas kolektīvos ar moto: "Ja nenokodīsi Tu - nokodīs Tevi"
Nu, šķiet, ka sanāk dzīvesveids...

У физрука должен быть

man tīk un es eju!:D

Ja vārdi ir nevietā, tad jā...

tas ir jūtu uzplūdā teikts, mīlestības varā un rozā brilles.
tajā brīdī varbūt tā arī jūtas, bet paiet laks un jūtas mainās, atdziest,
bet nu ir arī tādi eksemplāri kuri bārsta skaistus vārdus un solījumus pa labi pa kreisi, nedomājot ko tie nozīmē otram

tikai aizrausanas uz vienu nakti!! ta izsteniba ir labak nekadu problemu!! bet tomer sirds jau alks to vienigo!!!