Morāla vardarbība ne tikai armijā, cietumā, tā joprojām ir arī ģimenē, skolā, darbā, jebkur– vai tu esi ar to saskāries?

hvz.. Neparko mani neviens neaiztika! vienmēr biju sastrādājis kko, lai nopelnītu rājienu.. tādu maktenīgāku rājienu! ^_^

mājās. xD
viens otru līdz asarām noved un spēku izsīkumiem,kad jau apnicis skaidroties-nē, mammu, es nepīpēju zāli, nē, un man nav draugi narkomāni.
Nē, mammu, es nepīpēju VISPĀR!
nē, mammu, es nedr*zos ar visiem pēc kārtas.
tas, ka nevar ieskaidrot, unreaali kretinee araa.

Jā, pats biju tas, kurš terorizēja.

Nelepojos.

  tu taa saki itkaa armijaa un cietumaa biji, kada moraalaa   gimenee nu nau tak ideaalas gimenes, ja ir tad uznaak vilnji un atkal miers utt

Mājas - kur biji? ko darīji? ar ko? kur iesi? kad būsi atpakaļ? ko darīsi? un līdzīgi jautājumi - apnikuši jau tik daudz, ka var nosaukt par psiholoģisko terorismu

Darbā - specifikas dēļ ir pieļaujama neliela morālā vardarbība pieklājības normās pret klientiem
Un protams, skolā, kad tie, kas neiederējās, tika atstumti. Ja tagad atskatos atpakaļ, tad paliek kauns par zināmām savām darbībām :/

man laikam ir noveicies,neesmu saskarusies ar tadam lietam

mājās vecāki pārsvarā tikai visu risina caur manipulācijām un emocionālo šantāžu, bet izlasot labu literatūru (S. Forvarda ''Emocionālā šantāža'' un M. Ļitvaka ''Psiholoģiskais aikido'') un izlasīto pielietoju ikdienā, ne tikai pie vecākiem - mani sāk pamzām likt mierā

skolā no meitenēm skaudības pēc un no dažiem džekiem, kas toreiz vēl neizprata flirtēšanas būtību...