Nomoka jautājums - pasaulē vajag ''labus'' un ''sliktus'' cilvēkus, bet kam vajag vājus?

Vai tad vājš cilvēks nevar būt labs? Un vispār - kāds cilvēks ir vājš? Tā ir tik ļoti objektīva lieta...
Manuprāt, sliktāk būt ne labam ne sliktam - ne kādam. Nezināt kam tici un neatšķirt labo no sliktā. Manuprāt, tieši par tādiem rakstīja Dante.

katram cilvekam ir stipra un vājā puse. Es reiz satiku kadu veci kurs bija liels augumā. Viņs stastija ka vakar pie veikala kavies ar vienu bariņu un beigās piebilda. Ja es butu tads maziņs ka jūs man neviens nebūtu piesējies...pec tam viņš sāka stastit par to ka tagadējā trešā sieva ir viss labākā no bijušajām. Tā vuen liekas ka istas milas meklējumi nebija viņa stiprā puse.

Tāpēc ka, lai arī izdzīvo stiprākais, tie neattīstās un izmirst.

vot ja tevi nenomocīti šādi jautājumi tev būtu vieglāk dzīvot.

saku pēc pieredzes,ka cilvēkam tas viss rada sajukumu prātā..

Lai stiprajiem būtu ko aizstāvēt.