Nopietns jautājums, [iekšā]

Tā ir vieglāk sākumā ;)
labāk jau nesākt manuprāt...

Droši vien ne visās dzīves jomās, vai ne!? Jo tad tur stipri LSD apakšā..   Droši vien, ka ilgi. Kaut gan .. esmu ievērojis, kas pārāk bieži bļauj: ,,Man poh..! ", patiesībā tikai tāda izmisuma barjera. Tiem, kam tiešām dziļi po... , aiziet klusējot un ar smaidu.
Es pats to saku diezgan bieži - pārsvarā gadījumos, kad kāds murkšētājs sāk krist uz nerviem un dodu saprast, ka dotā tēma mani neinteresē un lai netraucē.

domāju, ka visu dzīvi.. bet, dīvojot, ar tādu moto sabojāsi blakus esošo cilvēku dzīves.. attieksme pret tevi mainīsies un neviens vairs  tev neuzticēsies.. apkārt sāks savāktis cilvēki, kas domā tikai par konkrēto brīdi, izpriecām un, kas nepalīdzēs,kad to vajadzēs.. līdz ar to paliksi vientuļnieks, bet vai nav vienalga - ir taču po***.. Vienīgā problēma ir tā, ka kādu dienu var vairs nebūt po***

daži jau ļoti ilgi tā dzīvo.Laikam jau vieglāk,pašam.Bet es tā nevarētu.

Šāds, kā tu saki moto, man bija ļoti aktuāls pirms 3gadiem. Pašai tas gāja pie sirds, jo tādā veidā varēju atkratīties no nevēlamiem cilvēkiem un jautājumiem. Pēc kāda laika to jau pārmantoja arī mani draugi un tad gan man tas vairs nelikās forši. Sapratu, ka esmu nodarījusi viņiem pāri ar savu attieksmi un pēc tās reizes šadu vārdu salikumu vairs necenšos izmantot.

Nu skatoties cik liels poh.. ir! Jo savā veidā tā daži nevis dzīvo, bet gan vienkārši eksistē.. es piemēram neesmu spējīgs dzīvot kā poh..ists un mani tas priecē, ka varu būt optimists

Draudzene kādreiz dzivoja ar moto '' man pohuj''. Lidz viena diena es pajautaju, vai vinjai bus pohuj ja es nomirshu. No ta briza vinja saka mainities :) Man liekas, ka ta vieglak nav, beigas jau cietisi tu.

ja cilvēku tas apmierina, tad ilgi... un tā tiešām ir vieglāk... līdz brīdim, kad nenotiek kāda nelaime.

Es ta dzivoju! Man ar to ir vieglaak!

var dzivo lidzko aizbrauc uz afganistanu vai iraaku :)

ir cilveki kuriem vieglak dzivot ar tadu moto