Nu ko tas dod un ko patiesībā izvēlēties?

var izvēlēties skaistu svoloču,var ņemt iejūtīgu neglīteni
bet visa pamatā ir savstarpējā pievilkšanās,tāpēc,jo plašāks pieejamo cilvēku loks,jo lielākas iespējas atrast īsto cilvēku
kad nezini kas ir iekšā,tad pievelk iepakojums
ja tu sāc jau ielūkoties dziļāk un saproti ,ka iepakojums tevi ir pievīlis,tad sāk mainīt izvēles paradumus
ir sajūt,nevis jāredz,jo mīlestība ir akla

nu, nav jau tā, ka, ja smuks, tad obligāti riebīgs, nemaz ne. nu, tādi mani personīgie novērojumi.
tādi riktīg riebīgie pēc paskata ir ļoti parasti, mhm.
gribēt un izvēlēties jau es varēt daudz ko, bet tak vajag tādu kā sakrišanas momentu un tur jau nu kā laimējas.

Labāk ir atrast zelta vidusceļu.

Es ir pārpi*ies līdz nejēgai, tagad gribas kaut ko priekš sirds, dvēseles.. mākslas un kultūras..   Vecu, bagātu židieti, piemēram.   Bet lai bišk smuk ar ir.

Es izvēlos dvēseli, problem?

Tur nav ko domāt,atnāks laiks un dzīve iedos kādu gribēs

kā tas Likteņtēvs lems to atradīsi. Taču vairāk jau ar raksturu jārēķinās, skaistums tāpat izbalo, gribi vai negribi.

Man nav nekādu kritēriju kā cilvēkam būtu jāizskatās ārēji.  Svarīgākais lai man patiktu viņa iekšējā pasaule. Protams ir arī svarīgi lai no ārpuses liktos pievilcīgs, bet tas nenozīmē, ka tam ir kaut kādi kritēriji, vienkārši ir tādi, kas pievelk un tādi, kas ne.