Nu redz,kur mēs esam nonākuši?

Esam nonākuši līdz tam, ka daži labi frukti , kuru lojalitāte Latvijas valstij, tautai, valodai kultūrai ir vājprātā apšaubāma, drīzāk jāšaubās vai vispār būs lojāls, atļaujas skaļi un brutāli paust savu neapmierinātību, par to ka nav dabūjis ko vēlējies. Bet sūdīgākais ir tas ka tautai atmiņa ir ļoti īsa, visi sūdi ļoti ātri aizmirstas, un kad pienāk nākošie piegājieni, viss ir vislabākajā kārtībā, piemēri nav jāmeklē tālu, un tie vēljoprojām figurē uz pašvaldību un valsts skatuves, kaut arī pelnījuši ka tos lopus nomētā ar akeņiem.

Nu un ko tālāk? Stulbums, vot un viss, nofilmējies un aizsūti to arī tiešajā, i rezultāts tāds pats būs.Protams - šādi var atļauties runāt tāds, kurš nebaidās, nu kaut vai zināma paralēle ar mīšanu pie Brīvības pieminekļa...tātad, vai pirmām kārtām sevi cienam? Otrām kārtām - te ir simbiots ļauns iezombējies, necienu valdību, bet mīlu savu zemi. Absurds. Neciena ne vienu, ne otru. Šitāds te Omānā vai Saūda Arābijā pavaukšķētu - vispār gailis pakaļ nedziedātu. Memļokrātiskā tautas nostāja (un valdības) uzņem apgriezienus.
Muļķim skaidrs, ka nekādas gaišās/cēlās vērtības neatbalsta, vismaz pēc balss intonācijas (ne par akcentu) tas skaidrs.Bet ko ''lielajiem vīriem''? Protams, ne silts, ne auksts, tik sakūda mūs tādi tas ar viss.