Par ko Tu pēdējoreiz sadusmojies?

Pagaišnedēļ, kad bērns, 20. minūšu laikā ceturto reizi pēc kārtas tīšām izlēja zupas bļodu uz grīdas, ļoti kulturāli pagāja malā un paziņoja, ka viņam atkal vajag sausas zeķes un čības...
Sapratu, ka runāšana nelīdz, noņēmu vispār nost ēdienu uz 20. min.

par to kā sieviete māk sapiņķerēt vadus

Sadusmojos -  par maz teikts!    Šovakar, kad lamāju sevi par nesataisīto gaisa izrāvēju (dr.vien padomāji par ābolīšiem :D, nē šoreiz tie nav pie vainas) - cinkoto cauruļu metināšana.  

Tas bija tik sen, jau aizmirsu

nesen, par čammāšanos.

nesauktu to par dusmām, bet nu ieskremba bik - par to kā "vietējais" irc budisma piekritējs ar savu mierīgo un vēso "iņ un jaņ" reaģē uz katru sīkumu tā it kā uz oglēm sēdētu. Bojā priekšstatu par to kas ir šie cēlie mūki.

par to ka pa ilgu izmantoja manu mob...iemetu ar šampanieša pudeli un viss bija kārtībā :) reti sadusmojos :)

Par līmlenti, kura nevelējās ar mani sadarboties - lipa, kur patika, bet ne tur, kur vajadzēja :)

Par to, ka manam draugam tik ljoti nezināmu apstāklju dēlj ir žēl savas mašīnas, ka viņš pat nevar pamācīt mani braukt ar auto.

par savu rīcību

Par viena cilvēka neizdarību, jeb pareizāk sakot, manu vecāku uzmešanu...

par šodienas pēkšņo lietu vakarpusē..visu dienu gaidīju-nebij.kad vairs nevajadzēja-sāka gāzt  

Uz sevi pašu par nevarēšanu saņemtiess un noticēt saviem sspēkiem, ka spēšu atkal lēkāt, skriet, iet un peldēt kā jebkurš manā vecumā