Par sasniegumiem un nesasniegumiem.

1)Man ir Ļoti labs darbs+ko spēju apvienot ar velvienu darbu!Līdz ar to ļoooti labi nopelnu!!
2)nedzīvoju kopā ar vecākiem(pati Sev kungs un ķēniņš)
3)Vēl nav bērnu,kuru audzinātu viena pati vai dzīvojot pie vecākiem vai ar kkādu skolas puišeli..=D
  lielākā daļa Manu bijušo klasesbiedru vēl joprojām mācās kkur par kko...dzīvo pie vecākiem vai kojās...
  tie,kas nemācās tie dzīvo kkur pie vecākiem....audzinot nepilngadīgā vecumā pasaulē laistos bērnus,grābj kredītus,kurus pēc tam nezin,kā atmaksāt,atkarīgi no vecākiem,nodzērušies,utt.....
TĀ,KĀ AR SAVIEM SASNIEGUMIEM ESMU ĻOOOOTI LEPNA[un tas ie vēl tikai Manu sasniegumu sākums]

Ha. Tā nu es tev teikšu.

loti daudziem jau ir berni un gimenes dzive,ka ari iegadats ipasums...votr man nav ne bernu ne tiecibu,bet man ir kaut kas tads kas nav viniem taa ir jauniba.es vienkarsi veltu laiku sev.bet ja paskatas no otras puses...es jutos divaini kad vini runa par berniem  gimeni un es nevaru neko pateikt.

-man ir pašai sava mašīna;
-man ir fantastiska meita;
-man ir darbs Valsts iestādē(šo es labprāt iebāztu acīs skolas direktoram, jo viņš teica, ka es nekad nedabūšu labu darbu, jo es mūždien kavēju.būšu mājās sēdētāja uz vīra kakla!)
-es nedzīvoju ar vecākiem.

Esmu ieguvis augstāko izglītību (nekas ka tā ir 1. līmeņa profesionālā augstākā) =]]
un pie tā es neapstāšos ;]
mīnuss varētu būt ka dzīvoju vecpuiša dzīvi (gandrīz visiem draugiem ir pa pusītei vai pat laulātajam) kgan mož tas ir pat labi =//

nezinu, pēdējā laikā jūtos smagi atpalikusi no visiem un es pat nezinu kāpēc. no politikas un vēstures jēdzu maz (bet tā kā izrādās ir plaša sarunu tēma) un man tas kā ēna līdzi velkas...
varbūt vienīgi tas kas man ir, ir cita pasaules uztvere, kas arī dod mierinājumu, jo es zinu daudz kā tāda ko citi nezin un pie tā strādāju... vismaz mēģinu...

Atpalikusi gan neesmu nekādā ziņā.
Nezinu, nedaudz pieredzē, loģiskumā un prātiņā esmu pārāka.

Man ir labs darbs, lieliska ģimene

joprojām traki patīku jauniem zaķiem, neesmu ne noplikpaurējies, ne padevies vecuma plānprātībā. atpalieku ar to, ka tik vien man ir, kā nepabeigta izglītība un piepirstas bikses pie pakaļas.

Sāku smieties, tikai neuzņem to kā kritiku, Evisa, bet no lasītā izriet:))... Tātad klases biedrene ir aprecējusies ar Māri Olti..."iekšēji domāju, ka esmu tīri labā situācijā salīdzinājumā ar viņiem":DDDDD. Kāda vaina būt Oltes sievai?:)))
Nu labi, ja nopietni, tad maz zinu, kas ir ar maniem klasesbiedriem. Bet cik zinu, tad esmu savā vietā un man ir ar ko lepoties:).