Par to vai vajag(iekšā)?

Diespasarg! Ar precētu! Tas tak liels grēks , nu tādā ziņā, ka uzreiz pašam slikti ir un cita dusmas, naidu - nē, ne par kam!
A precēties tā pašam - nezinu, vai vajaga,lai gan nu ko spriest pāragri, pagaidām noteikti vēlos brīvs būt bez apgrūtinājumiem sev un citiem/ atv. tām  

ja apnikusi ,tad lai šķiras
tie mīlas trijstūri ir sāpīga lieta,negribētu būt trešā persona

Lai nu kā, pretīgi iedomāties. Pietiekoši daudz brīvu. Protams, es nekad nemiksēju juridiskus terminus ar attiecībām. Precēta/-s var būt pēc statusa reģistrā, bet reāli kopā nedzīvo jau gadiem. Tāpēc man ir tikai viens kritērijs - IR/NAV ATTIECĪBĀS! Un tipa nodrātēto teicienu:" Es jau neesmu precējusies, tikai attiecībās" (komplektā ar saplēstiem spārniem, slotām utml.) - tās tādas... vecu kara mauķeļu atsmērēšanās.  
Pirms dzert svaigu tēju, izlej veco, izskalo krūzīti.  
Nu jā... kā jau zinātnieki konstatējuši, "ķīmija" strādā vidēji 2,5 gadi, tā iekārtots cilvēks... nu ir saražoti bērni, kopīpašumi, radi utt. utjp.. un attiecībās ir baigias "pļurkt"... škaidīt visu laukā dēļ jauna NU BAIGI LABĀ nokniebiena!?   "isāk sakot - katrs lai daras, kā grib - pašiem tak savas bietes starp pleciem.  

Nē negribētu salaist, man ir viena kuru mīlēt...

Katrs gadījums īpašs tik diviem.