Par virtuālo pasauli (bezjēdzīga filozofija)

buttiibaa ir taa ka, mees ticam tam ko mees redzam, sajuutam, sadzirdam saozham, un to pie kaa mees esam pieradushi uztveram kaa pashsaprotamu vieniigo patiesiibu (vismaz lielaakaa dalja), un lielaakai daljai arii nevar iestaastiit ka varbuut ir iespeejams kaukaa savaadaak. un taa pati doma kas matriksaa, viss ko mees redzam, dzirdam sajuutam utt  liidz smadzeneem nonaak nervu signaalu jeb elektriibas formaa, un kaa zinaams elektriibu var gjenereet. respektiivi, ja vilveekam kopsh dzimshanas  nogriezhot paareejaas samanjas piesleedzam virtuaalo vidi, tad vinjsh to uztvers kaa realitaati (neskatoties uz to ka taa buus mazpikseljaina un lagos), un nevarees vinjam ieskaidrot ka ir veel arii taada reaalaa realitaate.

A kas teicis ka tas ko Tu redzi, jūti un vari ir realitāte nevis uzspiesta un kontrolēta eksistēšana???

Varētu katru mēnesi ievietot jaunu matricu lai tā saucamā mape kļūtu lielāka un rastos jaunas iespējas :D bet nu ja nopietni, tas būtu šausmīgi

A kur liksies - jāpieņem tāda, kāda ir. Un, domāju, jebkurš neredzīgais būtu laimīgs par to pašu mazpikseļaino bildi.
Bet nevajag būt fiziski neredzīgam, ne paralizētam, lai būtu aklam un tizlam. Zombiku pilns visapkārt. :)
p.s. nedaudz oponējot: vidusmēra latvietis vēl kaut cik orientējas pasaules ģeogrāfijā, ko nevar teikt par daudziem "virsmēra" pieminekļu apmīzējiem un jeņķiem. Viņi nezin ne tikai par Latviju, Eiropu, bet pat par to, kas atrodas 200 km attālumā no viņu dzimtās pilsētas (pie kam augstskolu studenti).

interesants Tev jautājums.. .. Pilnīgi atbilde negrib un nelien laukā.. ..

Neizaicini likteni!!

Mēs varam būt - to es attiecinu gan ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan arī radošus cilvēkus

Sorry   nevaru vērtēt jautājumus