Parasti izvēlies iet cauri grūtībām vai meklē apkārtceļu???

Mana iesauka ir arii tanx,jo brienu cauri neskatoties..panaaku ar jebkuriem liidzekljiem..

Ja ir pietiekoši spēcīgs motīvs un mērķis attaisno līdzekļus, tad eju cauri grūtībām. Apkārtceļu meklēju tad, ja apsverot visus plusus un mīnusus, secinu, ka zaudējumi varētu būt pārāk lieli un risks var neattaisnoties.

tas aa kuru reizi sanaak,parasti jau sanaak tas gruutakais cels,tacu beigu beigaas jau galaa viss kartiiba:)

bristu cauri visam grutibam, jo apkatrcels neko nemainitu..

Mekleeju logisku risinaajumu, un nevienmeer var kazas palikt dziivas un vilki paeedushi, bet risinaajumam jaabuut progresiivam.

Grūtības ceļā ļauj izprast cik vajadzīgs un nozīmīgs ir tas ceļa gājums pa kuru ej.. ja nebūs gana vēlmes un neredzēsi mērķi, tad arī pāri grūtībām netiksi. Jo tikai tie kas cīnās un panāk savu tie ir uzvarējuši, ja cena tam visam ir bijusi adekvāta!

Grūtības cilvēku lauž, bet dod milzu pieredzi un stiprina ja tiek sasniegts vēlamais rezultāts. Patstāvīga vieglā ceļa meklēšana padara cilvēku nespējīgu pieņemt pareizos lēmumus kritiskās situācijās. Tā teikt vieglākais ceļs - ne vienmēr ir tas pareizākais.

izsveru visus plusus un mīnusus un izvēlos zelta vidusceļu :)