Piekrīti šim apgalvojumam? (Ja diviem cilvēkiem ir lemts būt kopā,nav svarīgi cik asaras un bēdas tie pārdzīvo,liktenis tos vienalga savedīs kopā)

tā nav dzīve,mēs paši to sev uzliekam.

hmmm... jo vairāk mīl, jo ilgāk izturēs...! :)

viennozīmīgi mana piedzimšana ... !!! Bet par to cilvēki pārliecināsies vēlāk ... :D

Nu, lielākoties jau, jā. Bet ir jau arī tādi varianti kad kritizē tiešām tad, kad vajag.

Šodien pat bija divi labi piemēri. Kolēģes kritizēja vienu mūsu kolēģi, kurš ir ļoti centīgs, daudz ko dara... Viņas smējās par to, ka viņš netika tajā nozarē, kur gribēja, jo viņu neņēma, tāpēc, ka viņš tik no ārpuses izliekas zinošs un visu varošs, taču patiesībā tā neesot, patiesībā viņam iekšā zināšanu nemaz nav... īstenībā es to kolēģi pazīstu daudz labāk kā viņas, zinu cik daudz viņš ir pielicis pūļu lai sasniegtu to, ko sasniedzis un tas, ka kādam viņs liekas uzpūtīgs, tad noteikti tāpēc, ka viņiem skauž, ka viņš viens ir spējis sevi pārvarēt, nav noslinkojis un tāpēc ir tur, kur ir..

Otrs gadījums bija Kad kritizēja kolēģi par to, ka viņš pēc kardiogrammas nevarēja noteikt sirds ritmus. Īstenībā, tā jau nav pirmā reize, kad viņs kaut ko nevar. Es vispār brīnos, kā viņš ir ticis līdz sestajam kursam, jo viņam prasot pilnīgi elementāras, konkrētas lietas, viņš tās pilnīgi nezina. Nu KĀ cilvēks 6. kursā nevar kardiogrammā atpazīt normālu sirds ritmu??? KĀ?? Turklāt pirms tam arī vairākas reizes izrunājām. Domāju, ka ja, pat ar medicīnu pilnīgi nesaistītam cilvekam, 5 minūtēs izskaidrotu būtību, viņš spētu saprast.

Nu vispār, esmu nenormāli nogurusi šodien un tieši tā kritizēšana arī manī šodien izraisīja pārdomas! Tu tieši uzdevi pareizo jautājumu un es dabūju izlādēties.

Īstenībā zinu daudzus cilvēkus, kas visu mūžu darījuši tikai labu, ziedojuši sevi nesavtīgi, tikuši izmantoti uttt. Beigas bija uz invalīdratiņiem, pansionātos, mājās gultiņā salauzti, slimi ... laikam drusku ir jāmīl un jāciena sevi.  kas notiek tur-citā dimensijā, kādi ir vērtēšanas kritēriji pēc fināla šeit-nezinu.

Nēēēē- neesmu nekas no Tā- laikam man ir iemācīts bērnībā,ka jebkurš cilvēks var cilvēks.Žēl,ka cilvēks var pastrādāt visbriesmīgākās nelietības...
Un sagadās tā,ka manu vislabāko rīcību vai nodomu izmanto vai nu tāpat vien,vai mazliet sava tēla pulēšanai-vai bezkaunīgas izmantošanas nolūkiem.Es tāāā noskatos-paklusēju -pagriežos....uz neatgriešanos....Kas nesaprot,tas nesapratīs.Vai man par to galva jālauza.....es zinu,ka tas mani savā veidā bagātinās-kaut ar kārtējo variāciju:tāāā notiek dzīvītē.

principā ir tas pats.
es neatbalstu un nesaprotu, kā var palikt draugi pēc šķiršanās, ja abi vienlaicīgi nav izdomājuši, ka attiecības ir jāpārtrauc, kas ir ļoti maz iespējams.
tu negribi, ka viņš ir tikai draugs, ja tevi pamet, bet ja tu pamet, tad vai nu tāpēc, ka viņš ir sācis tevi kaitināt vai arī tikai mēģini nomierināt savu sirdsapziņu, sakot, ka būsim draugi

:D labs
tā ir... vismaz līdz kādam brīdim... pēc tam vēlāk tev visu dienu stāsta par 94 markas benzīnu un tu tēlo ka klausies un visam piekrīti...

Nu es gan teiktu tā -> nobody dies virgin, because in the end life fuck us all!
Nu bet jā ir tā bijis ka vēlāk domā nu kas tad vēl ir jāpaveic lai būtu gana labi... bet atbildes nav...