Piekrīti tam, ka svarīgākais nav tas, kas notiek mums apkārt, bet tas, kā mēs to uztveram? Kāpēc?‎

Nu grūti teikt kā ir patiesībā.
es teiktu,ka 50/50 jo.
Vnk tā mūsu uzstveršana ja ir atkarīga no tā,kas tad mums apkārt īsti notiek.
Piemēram apkārt notiek kaut kas tevi kaitinošs ja, kā tu rīkosies?
Protams,ka gribēsim tikt prom no tā visa.
Kur slēpjas tā ideja, vnk tajā,ka mūsu uzstvere ir arī atkarīga no apkārtējiem notikumiem un tas kā mēs rīkojaies tālāk, tā tad sanāk,ka tas ir svarīgi kas notiek apkārt.

Piekrītu.
Ja cilvēks nepazīst nāvi, bēdas, dzīvo kaut kādā utopijā, tad redzot ka kāds mirst utt, viņam liekas viss ir labi utt. Starpcitu  paskaties filmu The Giver.

Nē.
Ja notiek tas, kas notika I un II Pasaules karā un tagad Ukrainā un citviet...tā gluži nevar teikt...

100%.
Jo mēs dzīvojam relatīvā/salīdzinājumu pasaulē, kura ir mūsu galvās, izejot no ļoti daudziem faktoriem - sākot no bērnības iespaidiem, audzināšanas, ģenētikas, dzīves pieredzes, ko mēs vispār saprotam katrs, kas ir labs un kas ir slikts... utt., utjp. (jau atbildēs minētais subjektīvisms).
Kā man teica viens labs paziņa:"Neņem galvā, ņem starp kājām!"  

Jā.
Tapēc, ka no subjektīvā viedokļa nevar izvairīties. Pasaulē nav ne labā ne ļaunā- viss ir tikai mūssu galvās, kāmēs to visu saklasificējam. Divās identiskās situācijās divi dažādi cilvēki tās situācijas uztvers dažādi.
Njā, te minēja kara apstākļus. Bet arī tur katram cilvēkam ir daždas sajūas. Neiet runa, par to, ka vienam tas liekas labs (kur ir arī tādi cilveki- tie, kueriem neiek nodarīts ļaunums) un otram slikts, bet gan paša uztverē. Vens kritīs panikā, skries pakārties, bet otrs ņems rokā ieroci un dosies cīnīties. Jā, ir svarīgi, kas notiek, bet tomēr svarīgaka ir attieksme pret notiekoso, jo vairumā gadījumu notiekoso mainīt nevar, bet var mainīt attieksmi pret to.