Sāpīgākais veids - kā Tu esi uzmetis/-usi kādam/-ai? ..pēc tam to nožēloji,ka tā izdarīji tam/-ai otram/-ai?

Lieta tāda, ka es to nekad neesmu darījis, neticat? Bet tas tā ir.
Mani šādi.
Atvilku uz mājām bābiņu. Tagad notiek tas. Vēlāk ejot pastaigāties, redzu ka viņa nekāda, jocīga palikusi, aizdomājusies par kautko.
Vaicāju kas un kā. Un sapratu ka nevajadzēja to darīt, cip nevajadzēja prasīt kas un kā. Jo izrādās es nebiju bijis spējīgs viņu apmierināt, jo lūk tā maita, mani bija salīdzīnājusi ar kautkādu sexmašīnu, kas viņu varēja apmierināt 3 minūšu laikā, bet es nē. Un es tur tā arī paliku. Viņas dēļ man otrās pusītes 2,5 gadus nebija, līdz mana sieva pierādīja pretējo.

Es ienīstu tās, kuras salīdzina.

šobrīd esmu uzmetusi, bet to vēl nenožēloju! Vienkārši un tieši pasaku- viss cauri. Iemeslus viņš jau zināja.
nez vai nožēlošu.
Sāp jau pēc velna, bet.. ja mani pamet novārtā, tad es to nespēju ne paciest, ne piedot...
It sevišķi tad, ka pasaku visu, kas man uz sirds, visu, ko jūtu un ko domāju.
Ja Viņam tas neaiziet- tad, pardon, tā nav mana vaina. Un es negribu ciest velti.


Un tgd, bļāviens, sāku domāt- kpc tieši šitādi jautājumi, kad tas viss notiek ar mani? WTF?

Bija nesen tāds gadījums. Īsi un konkrēti pasūtīju. Bet vai nožēloju... šaubos. Nav jēgas nožēlot. No tā nekas nemainas. Bet nepatīkams ,,nospiedums" iekšā palika.

vienai savai bijusajai uzmetu konkreti matš piri patš ta kad viņa saka raudati.pats stulbakais bija tads kad man par viņu bija vienkarsi sastastijuši visadas huiņas,pectam kad uzinaju kad ta bijusi bija teikusi taisnibu es noželoju to ko biju izdarijis,vel aizvien to noželoju ko izdariju.proti kad uzmetu vinjai konkreti

dzimenē jubilāru pārāk augstu uzmetām,nokrita,nožēlojām,vairāk tā nedarām
nu tādi sīki uzmetieni par kuriem nav vērts stāstīt

Vnk pateicu Viss cauri. To nozeloju otra rita, bet bija jau par velu. Tomer mana dzive ir mainijusies par 100% un nav ko nozelot. Ir labi.