12 g Es biju nevarīgs un bezpalīdzīgs kā bērns autiņos.
Tu mierīgi stāvēji malā, un vienaldzīgi noskatījies uz manu kailo, ideāli veidoto, proporcionālo augumu, ar nevainojamu saules iedegumu, kas to vienmērīgi pārklāja, un vēl joprojām nevainīgo ķermeni, kaut nebiju nevienam solījis uzticību.
Tā nebija ne atturība, ne kādam dots celibāts.
Vienkārši mani vēl ne viens nebija atradis, bet es meklēju tikai savu Ideālu, līdz atradu uzreiz divas.
No saviem augstumiem Tu nolūkojies uz manām ciešanām, kuras pārcietu Tevis dēļ.
Tu novērtēji mana upura lietderību Tev, kā prasts biržas mākleris.
Tu vēl joprojām apsvēri čūskas piedāvājumu, bet gribēji ar viņu vēl pakaulēties kā tāda veca, sačākstējusi tirgus sieva.
Tev patika mana miesa.
Tev patika mans augums.
Tev patika mana miesa.
Tev patika mana dvēsele.
Tev patika mans stiprais gars.
Tev patika mana padevība Tev un mans prāts.
Tu nevarēji izšķirties tikai par cenu un Tev vēlamo komplektāciju.
Uz Tavas MasterCard laikam nebija pietiekoši daudz līdzekļu, bet overdraftu Tu biji aizmirsis pasūtīt.
Tā ir taisnība – tiem kam nav pilsonības un pavalstniecības, kredītus neizsniedz.
Tu esi apatrīds, nožēlojams bezpavalstnieks.
Bībele, kā izrādās, nevienā Tavā Pasaules valstī, neaizstāj Pilsoņa pasi ar ģerboni uz vāciņa.
Tava neuzņēmība ļāva cilvēkam zaļajos tērpos iejaukties Tevis lolotā un radītā šedevrā, izvarot to ar metāla adatām, uzpildīt ar dažādām ķīmiskām vielām.
Tas laikam sagādāja Tev zināmu baudu.
Man būtu to visu vieglāk paciest, varbūt arī es saņemtu baudu par upuri Tev, kā Tu, ja vien Tu to darītu pats, bez jebkādiem starpniekiem.
Kaut gan, Tev jau patīk tieši mazohisti.
Tu no visiem pieprasi Padevību.
Nu jā, Tev rociņas trīc no uzbudinājuma, no drīzā orgasma, redzot asiņu jūras un Tavu apkauto bērnu kalnus.
Nekrofilija ir Grēks, Tu taču to zini.
Kāpēc Tu to dari ar citu rokām, bail nosmērēt ar asinīm savējās?
Ak, jā, asinīs taču ir dvēsele. Šī dvēsele var būt inficēta ar sifilisu, hepatītu, HIV un AIDS.
Tev jau neklājas saslimt, Tu esi Dievievišķs.
.
Laikam jau tā ir pieņemts stāties Viņa priekšā kailam kā no mātes miesām nākušam, ar neapsegtu kaunumu.
Viņam neinteresē Briseles viedoklis. Viņam pieder Visums, bet ES arvien vairāk iejaucas Viņa lietās.
Tā visur uzstāda savus standartus – nāves, eitanāzijas, homoseksuālisma un citos jautājumos,– tur, kur Kopienai nav pat nekādas sajēgas.
Labāk lai tas paliek Viņa ziņā.
Viņš labāk kā jebkurš cits zina, kāpēc Kains nosita Ābelu, savu miesīgo brāli.
.
Man būs jālūdz piedošana Viņam, jo man nebija nekādu tiesību uz Viņu ļaunoties.
Es biju iegājis Viņa dzertuvē pie Baznīcas ar piena pudeli rokās.
Pavisam biju aizmirsis, ka Viņš nemāk gatavot piena kokteiļus.