Skaistākā vieta, kur esi pastaigājies ar sirdspusīti?

ja, man looti patika, berniba gajam ar baterijam,,man pat bail nebija, ta biju aizravusies, jo man tas bija parakaia piedzivojums!!! bet ta ka viena....aa ne esmu gan tikai ne gluzi mezs , bet kipa parks, kas vairak gan izskatijas pec totali aizaugusha meza, tad gan bija bail, bet ievilku elpu un bija o.k., katra zinja man tada slietinja spatik, bet nedaudzas devas:))))

gan saulrietu,gan saullektu,visā visumā esmu romantisks cilvēciņš.....vnk manā uztverē tam tā jābūt i viss  

Jā , esmu dzirdējis par laimīgiem gadījumiem, bet sastapis tādu pāri neesmu. Nenoliedzu, ka tāda iespēja pastāv. Nē, nav sanācis. Bija trīs ,,nopietni" piegājieni, bet paldies viņām par godīgumu - esmu bijis par nīkulīgu salīdzinājumā pret viņu iepriekšējiem partneriem -morāli stabiliem, atraktīviem , sportiskiem, piekopjošiem veselīgu dzīves veidu, uzņēmīgiem, seksuāliem utml. - sāpīgi tikai, ka paspēj kaut kādā mērā cilvēciņā ieķerties un vēl debīlāk, ja izveidojies garīgais kontakts ar atvasītēm, citiem ģimenes locekļiem vai radiem. bet jūti, ka kāds dzīvo viņas sirdī, turpina sarakstīties, jūti to seksa laikā, ka labāk manā vietā būtu Viņš utttt. Neesmu dusmīgs, ka to (toleranti) viņa pateica, paejot lielākam vai mazākam laika posmam -es saprotu -arī viņā dzīvoja cerībā, ka spēšu ,,izdzīt"pagātni no viņas. cerība mirst pēdējā. Vairs necentīšos to darīt. Ja būs lemts, tad reālajā dzīvē satikšu. It kā jau vēlējos kaut ko stabilu, mīļu  -cilvēciņu, kuram uzticēties, par kuru domāt, ejot gulēt ar smaidu...uttt. Zinu -stulbums un naivums. bet plikas nogrūšanās dēļ būt ielāpam, ,,personālajam žigalo"-ne priekš manis.   Iztikšu. Tikko paskatījos uz Taviem gadiņiem... Saulīt - nekreņķējies -Tev to nu nevajadzētu mēģināt darīt - sastapsi normālu un jauku atbilstoša vecuma cilvēciņu reālajā dzīvē nevis šajos ,,dvēseļu šrotos".

J man būtu suns viņš nepārprotami vestu mani laukā

Aly, es varu??? :P

Šitādā laikā bē...
brrr.....
labprātāk, tgd mājās gulētu gultiņā zem siltas segas.....
Ar lielu krūzi kafijas vai tējiņu...
Ieslēgtu kādu riktīgi labo komēdiju...
skatītos,smietos....
a,Es darbā....

nē

kur un ar ko?

Jā, mēdzu.. Cik nu bieži, bet mēdzu.. Parasti tas sanāk, kad slikti jūtos morāli, iekšēji.. Fascinē - tumšās ielas, kurās beidzot valda miers, nedaudzās mazās gaismiņas, kas kaut kur spīd.. Tā sajūta, ka atrodies ļaužu apdzīvotā vietā, bet tuvumā neviena nav, ka beidzot spēj pilsētā palikt viens, tiešām viens tik ar savām domām, sajūtām..