Tas ir kas?skaudība jeb kas,ka otrs tā dara?

Tas sauktos,ka mums ir vnk bail to otram teikt.
Tās savā ziņā ir bailes, no tā,ka otrs varbūt to negribēs dzirdēt,apvainosies, nerunās ar tevi vairs.
Dažreiz tāda klusēšana noved pie nekā.
Dažreiz tas noklusētais,nepateiktais iespējams ir pat svarīgāks nekā tas ko pateici skaļi.

Īstenībā kapēc tā jādara ja, tam jau nemaz atbildes nav,jo es uzskatu,ka tas viss atkarīgs no cilvēkiem un situācijas.

Parasti tie skaudīgie cilvēki ir tie kuriem pašiem nekā nav un grib lai citam ar nekā nebūtu.

Necik.
Skaudiba ir pataloģija. Kā var skaust, ja pašam ir visas iespējas panākt to pasu, ko cits!?
Skaudība ir SAVA TIZLUMA TIEŠĀKAIS PIERĀDĪJUMS. Un ne tikai. :)

Skaudība rodas no tā ja man kautkas ir un tev tā nav bet tu arī to gribi , bet nevari dabūt :) tā vairāk vai mazāk :) bet īstenībā vairāk par skaudību bībelē rakstīts :) kautgan nezinu kas , bet man ome senāk mazam stāstīja ka vajagot bībeli lasīt, re nelasīju , tagad esmu tāds nekāds he he

Jaa man skauzh! Bet man ir taa, ka gribaas lai man arii taa buutu, nevis atnjemt otram!
Lielākā skaudība par izskatu un autoritāti!

katram savs minus

ne viens ne otrs

Šāda doma varbūt neviļus ieskrien prātā brīdī,kad liekas,ka ir baigi slikti(strīds ar mīļoto lielos apmēros piemēram).Bet to par skaudību nevarētu vis saukt.Drīzāk tāds kā neliels salīdzinājums-vot mums te šitāds kašķis, dzīve štruntīga, a vot viņiem..viņiem viss super! Bet vispārīgi-nē.Noskaust otru uzskatu ka nedrīkst! Pirmkārt-tas var kaitēt maniem draugiem, otrkārt-tas var atspēlēties arī uz mani un manu laimi!Un zinot to,ka starp man tuvākajiem draugiem mīlestībā ne vienmēr ir gājis lieliski,tad tikai jāpriecājas,ja pienāk brīdis,kad beidzot ir paradīze vai kas līdzīgs tai! Katrs tak pats savas laimes kalējs!!! :)