Tava vissenākā atmiņa ir........?

Atceros, kā vecajā dzīvoklī guļu ratiņos.... nezinu kā ko tādu varu atcerēties, bet atceros ^_^ Kā vēl teica, 1x mums džauri (čigāni, romi) nozaga magnetofonu dzīvoklī, es pa to laiku esot gulējis viens pats ratiņos, senči bija uz brīdi kkur izgājuši... mož es būtu tagad džauris, ja būtu aiznests :D

To kad mammai 5.gadu vecumā dāvināju puķes!  

Atceros,ka pie vecmammas bija mazs snigbalts kakjeens un es siikaa vinju visu laku grieeju miiciit un aiz astes staipiit....Shis nabadzinsh pie sunja sleepaas bet arii tur manas mazaas rokjeles vinju nikjeera...bildes baigi labaasar ir    tik jociigi ka atceros to visu...biju tachu pavisam maza...

kā palidu aiz liela atputas kresla un stastiju savam lacitim bedu stastus un raudaju
par ko runaju neatceros
un cik gadu bij ari nee
bet tad biju mazina mazina
man tas lacitis ir no 2gad vecum
un mils loti vins man vel tagad stastu vinam savas bedas ja nav kam   
bet palidz man vins  

nezinu cik gadu, bet esmu kaut kur no kura redzu gaiši zaļus kā irbulīšu  (kas beigās laikam izrādās gultiņa ar redelīti sānos)
nākošā 3 gadi - atbraukuši omes radiņi, sēžu vienai no tantēm klēpī, viņas runā cik nemierīga esmu, ka pat grūti mani noturēt un cik man čirkaini mati, garām iet lielais suns (sanbernārs)
nakošais, esmu viena, blakus gultai maize un piena glāze un suns (sanbernārs), kas mani nelaiž ārā no gultas (jau pieaugusi kad biju, mamma atzinā - tā bija, jo šai bija uz darbu jāiet, tad bērndārzu nebija it kā un suns bija mana aukle, jo cita kas mani pieskatītu nebija)
4 gadu vecumā esam ģimene ciemos pie radiņie Cīravā, mēs bērni pagrabā lienam pēc baltu kaķēnu, no kuriem vienu vedam mājās

līdz apmēram 18 gadiem redzēju reglāri sapni ka esmu saspiesta, grūti elpot un tad kā izslīdu plašumā, kur pūš vējš un pār zaļo lauku man pretīm nāk sieviete garā kleitā un man paliek ļoti viegli - ilgi nesapratu, kapēc gadā vismaz divas reizes šis sapnis bija, līdz sāku studēt psiholoģiju - izrādījās sapnī redzēju savu piedzimšanu - tikko sapni sapratu, tas vairs nerādās

es 5 gadu vecumaaa raaapos pa skapi uz augsu un ar visu skapi aizgaaaju pa pieskari,bija baisi jo biju skapim apaksaaa ar paaarsistu galvu!!!

19 vai 20 gadi, kad mani nesa kaut kur pie pērnavas un čaka ielas stūra mājas ceturtajā stāvā uz opja bērēm - atceros pašu kāpienu augšā uz 4 stāvu 3-4 gadu vecumā tēva rokās

Uz šo brīdi, tās, ka mani vienreiz veda mājās pēc operācijas ar taxi, bet tas bija ļoti sen.  

ka 5 gadu vecuma gaidiju ka mamma parnaks majas no darba un izlasis man vestuli,kura teikts kad jasak iet skola.
nez varbut vel viena atmina, vel vecaka - varbut 3-4 gadi - velejos lai mamma man sataisa daudz mazu astisu
un vel daudz kad jau saku pieaugt, citas labas, citas ne tik labas....

3-4 gadu vecumā pārvākšanās

Zinu, ka izraku bedri un tēvs ar auto palika tajā..  

Laikam no kādu 2-3 gadu vecuma. Senču kaķenīti un balta kaza laukos bija... :)

"lielas raupjas rokas satver mani  un izceļ no ūdens."-vēlāk uzzināju ka man tad ir bijuši trīs gadiņi,kad vienīgo reizi dzīvē slīku..

kā mēs ar brāli stāvam vannā un mamma mazgā mūsu dubļainās kājas :)

jau no prenatālā perioda.

Laikam biju aktīvs bērns, atceros kā šļūkāju ar redeļu gultiņu pa grīdu, mamma saka, ka man tad bija kādi 1, jeb 2 gadi!   Ar laiku biju pat iemanījies aizšļūkt priekša istabas durvīm, senču šoks kad tie sākumā netika iekšā man sagādāja prieku, vēlāk protams tas tā nenostrādāja, bet atmiņas neaizmirstamas!!!

Biju pavisam maziņa, kādi 2gadiņu, nu 2vi ar pusi, ievācāmies jaunā dzīvoklī un vakarā vecākiem draugi bija atnākuši ciemos, kā ar sāls maizi... un es biju pazudusi :D izrādās uz jaunajām izlīmētajām tapetēm aiz gultas radīju ar pildspalvu  savus mākslas darbus :D