Tev gadās situācijas, ka Tu zini labāk, bet tā pat Tevī neklausas?

Tādos brīžos pagaidu, kad pārējie beidz vārīties, ja iemesls ir tāds, ka vnk nevaru pārbļaut visus. Tad vnk argumentēti izsaku savas domas. Ja ņem vērā - labi, ja neņem vērā -  nu man vismaz sirds mierīga, jo savas domas esmu pateikusi.

reti, jo es diezgan maz ko zinu :D

gadas....bet ko gan es gudru cilveku varu apstridet!

Lielākā daļa jau domā, ka zin labāk... :)

Nekad jau nevar zināt kā ir labāk,kādsāds būs rezultāts darot kaut ko tieši tā,kā Tu uzskati par pareizu.

jaaa... bet vini jau mani nekalusa un tad es rimstos .. un kad izradas es teicu pareizi , es radu ar pirkstu un kliedzu [ a ko es teicu? man bija taismiba bet neee !!! ]      

sanaak. a tad man po, lai jamie dara kaa grib.

Es protu sevi novērtēt, es stājos tikai tājās attiecībās kur es esmu vajadzīgs un vērtīgs.

Ja jau es neemu interesants kā darba ņēmējs, tad to pasaku acīs, lai nepūderē smadzenes, bet mans vārds paliek pēdējais

Vai interviju nepieņem, vai arī mani nenovērtē


Par sevi ir jāmāk pastāvēt jebkurā situācijā

Šobrīd krīzes apstākļos  vēl jo vairāk

Par sviestmaizi nestrādāšu, bet arī banā nenoviršu un nevergošu

Esmu šerps un gana patstāvīgs - neskaties uz manu simpātisko sejiņu - esmu paskarbs savā cīņā par tiesībām zem saules

jā,gūltā

Besī aārā, tadas situācijās es pagriežu muguru un aizeju :

Amm, dažreiz gadās.... parasti es sataisu gudru sejas izteiksmi un kāds man vienkārši paprasa vai es ko zinu  

ikdiena. cenšos uzveikt sevī kārdinājumu pateikt: "es jau domāju, ka tā būs, tikai nekā neteicu!". tobiš, ja nav pamata cerēt, ka izdosies aizvest līdz apziņai, arī neko nesaku.

jaa tu saac vaideet un steneet un pat skraapeeties un neko neklausies, tikai atkaarto veel un veel

Bieži jo visā visumā esmu jauns,bet ļoti dzīves pieredzējis,varu ieteikt,pateikt pavirzīt..bet nu ir kas neklausās lāga

ir situacijas kad zinu labak; bet neko nesaku.. atlauju lai kludas

Jā, gadās gan... ;//