Kāpēc liekās, kad esi dzīvojis jau 300 gadus, bet neatceries nevella?Protams, ir... Jo mazāk prāts zem kontroles(TV utt), jo brīvāk, labāk un vairāk tavs prāts spēj ''izplesties''.
Man bieži prātā iešaujas kādas domas, idejas, teorijas, par kādām paranormālām, mistiskām lietām, kuras vēlāk, nejauši uzejot info par tamlīdzīgām zināšanām, arī apstiprinās un ir patiesas...
šeit jau atkal parādās ideja, ka mēs visu vienmēr domājam pareizi, un visas zināšanas un gudrības ir zināmas... Uzskatu, ka tādas gudrības, enerģētika un spēks ir neiznīcināma... Jo uz šāda principa jau tika radīta zeme, kas eksistē vēl mūsdienās, taču pārāk daudz ERRORU ir radušies cilvēka apspiestības, degradācijas, negatīvās apkārtnes dēļ. Mūsdienu cilvēkam ir grūti ieskaidrot, ka mainot domas virzienu uz pozitīvo pusi būtu atrisinājums visām problēmām. Taču nešaubīgi ticot un domājot to labāko, var sagaidīt labus rezultātus ar panākumiem.. Kā teikt labs nāk ar gaidīšanu, tad arī pacietība ir ļoti svarīga vēlamā rezultāta sasniegšanai.
Taču mēs nevaram nosodīt šāda veida cilvēkus, kuri pašiem neapzinoties ierobežo savu prātu, apkārtnes ikdienas rutīnu problēmās, negativitātē, kas arī noved pie prāta aptumsuma un problēmas pastiprināšanos. Salīdzinot, mūsdienu cilvēkus ar pašu pirmo cilvēci, varam uzskatīt, ka esam daudz civilizētāki tehnoloģiju pagodināti, bet daudz kas novērš uzmanību no stabilitātes un miera, turpretim pirmos cilvēkus mēs uzskatām par kādiem BUM-BUM tukšpauriem, kuri neko nemācēja... Bet, tomēr, viņiem jau nebija vajadzības, pēc kā tiekties, jo visu ko vēlējās varēja mierīgi dabūt un viss bija ideāli kā uz paplātes, līdz cilvēki, daudzu gadu laikā, sāka konkurēt savā starpā, būt labāki par otru, kas iespaidoja nākošo paaudzi, jo no apkārtnes uzņem negatīvo auru, kura ar gadiem pieaug. Tiek uzskatīts, ka trešās acs čakra bērniem ir atvērta, un viņi jūt un saprot vairāk. Bet ar laiku, iepazīstot pasauli šī spēja tiek bloķēta, un, iespējams, tas ir iemesls kādēļ mēs daudz ko neatceramies no bērnības, jo apkārtnes ierobežotības dēļ, mūsu prāts vairs nespēj saredzēt, saprast lietas kādas tās patiesībā ir, tādēļ ari neatceramies, jo prātam ir uzstādīti limiti, lai skatītos uz pasauli savādāk.
