Tik bieži ir dzirdami vārdi - "īmō" , "pokemons", "caca", "urla" u tml. Jusu definīcija, kas tad īsti tie tādi ir!? xD

Mīlestībā ir kā zobu sāpes sirsniņā!

Тоже самое, что и definition в английском - "определение".
Это, кстати, не латышское слово, а заимствованное как раз из английского. Анонимы ,балбесы ! Учите мат.часть.

Cik reizes var teikt, tiešas definīcijas vārdam mīlestība nepastāv...

Iesiti man pa aknām - esmu nākamais žurnālists un jau sen rakstu

Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas kodekss
(Kodekss pieņemts Latvijas Žurnālistu savienības konferencē 1992. gada 28. aprīlī.)

I Masu informācijas līdzekļu loma sabiedrībā

1. Vārda un preses brīvība ir demokrātijas pamatelementi. Brīva, neatkarīga prese, radio, televīzija ir būtiski sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.
2. Masu informācijas līdzekļiem jāaizsargā vārda un preses brīvība. Tie nedrīkst pakļauties nekādai ietekmei, kas varētu ierobežot brīvu informācijas plūsmu un informācijas avotu izmantošanu vai traucēt atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.
3. Masu informācijas līdzekļu pienākums ir aizstāvēt cilvēka tiesības.

II Žurnālista uzdevumi

1. Žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu.
2. Faktu izklāstam jābūt objektīvam, skaidram un nepārprotamam, atklājot svarīgākās sakarības un nepieļaujot izkropļojumus.
3. Žurnālists ir personiski atbildīgs par sniegto informāciju un tās interpretāciju.
4. Žurnālistam ir jāatturas no darba, kas ir pretrunā ar viņa pārliecību.
5. Žurnālista pienākums ir cienīt intelektuālo īpašumu un nepieļaut plaģiātu.

III Redaktora un redkolēģijas atbildība

1. Redaktors, kā noteikts likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", ir atbildīgs par laikrakstā, žurnālā, TV vai radio raidījumā sniegto informāciju. Viņam jānodrošina precīzas un korektas informācijas plūsma, kā arī brīva izteikto viedokļu apmaiņa.
2. Redkolēģiju locekļiem jārīkojas neatkarīgi no personu un grupu interesēm.

IV Attiecības ar autoriem
1. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas devēja vārdu bez viņa piekrišanas, izņemot gadījumus, kad informācijas avots tiek pieprasīts tiesā.
2. Sevišķi uzmanīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši neapzinās informācijas nozīmīgumu un atklātībai nodoto aktu izraisītās sekas. Žurnālistam savā profesionālajā darbībā ir korekti jāizturas pret citu cilvēku emocijām un jūtām, kā arī viņu nezināšanu vai nespēju izdarīt secinājumus.

V Publicēšanas noteikumi
1. Žurnālistam kritiski jāizvērtē informācijas avots, jāpārbauda informācija un citētie izteicieni.
2. Publikācijā žurnālistam jārespektē cilvēka personiskā dzīve, viņa tautība, domāšanas veids un reliģiskā pārliecība.
3. Publikācijā faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no autora komentāra.
4. Jābūt nepārprotamai robežai starp reklāmu un autora sagatavotu materiālu. Autora teksts nedrīkst imitēt reklāmu, jo šādi raksti rada šaubas par redakcijas objektivitāti, kā arī par masu informācijas līdzekļu neatkarību.
5. Liela uzmanība jāveltī ilustrāciju izmantošanai. Sevišķi, ja attēls tiek izmantots cita (ne oriģināla) teksta ilustrēšanai, jāizvairās no manipulēšanas, kas var radīt aplamu priekšstatu. Fotoilustrācijas montāžas gadījumā tas jānorāda attēla parakstā tieši vai ar pieņemtu apzīmējumu palīdzību.
6. Žurnālistam jābūt sevišķi uzmanīgam, rakstot par tieslietām - viņš nedrīkst kaitēt izmeklēšanas darbam ar priekšlaicīgu atsevišķu faktu publicēšanu, kā arī jāpatur prātā, ka apsūdzēto ne tieši, ne netieši nedrīkst pasludināt par vainīgu pirms tiesas lēmuma.
7. Ja publikācijā ieviesusies kļūda, par to jāatvainojas; atsaukums publicējams tajā pašā izdevumā redzamā vietā.
8. Jādod iespēja sniegt publisku atbildi tām personām vai organizāciju pārstāvjiem, kuru viedoklis, nostāja vai rīcība iztirzāta publikācijā.
9. Autoram ir tiesības pieprasīt, lai rediģēto materiālu žurnālists viņam parādītu; šāds materiāls publicējams tikai ar autora akceptu.

VI Žurnālists un sabiedrība

1. Žurnālistam jārespektē demokrātiskie institūti un morāles normas.
2. Žurnālistam jāaizstāv vispārcilvēciskās vērtības - miers, demokrātija, cilvēktiesības, tautu tiesības uz pašnoteikšanos.
3. Latvijas žurnālistiem, cienot citu tautu nacionālās vērtības, jārespektē latviešu tautas svētākie simboli, vēsture un kultūra, Latvijas neatkarība un brīvība.

Laikraksts "DIENA"

"Dienas" žurnālistu ētikas kodekss

Žurnālistam nav jāpārstāv jebkādas citas intereses, izņemot sabiedrības tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas tai šķiet nozīmīgi un interesanti.

1) Dāvanas, pakalpojumi, īpaša apiešanās vai privilēģijas var kompromitēt žurnālistu.

Nekas no minētā nedrīkst tapt pieņemts.

1a) Apmaksāti ceļojumi: ņemot vērā Dienas ierobežotās finansiālās iespējas palīdzēt žurnālistiem un līdz ar to lasītājiem, iepazīties ar pasauli, zināmos gadījumos redakcija drīkst pieņemt apmaksāta ceļojuma piedāvājumus, ja tie nerada konfliktu starp žurnālista pienākumu objektīvi atspoguļot sabiedrībai svarīgus notikumus un ceļojuma apmaksātāja interesēm. Katrs šāds gadījums ir iepriekš jāakceptē galvenajai redaktorei un rakstā, kas top apmaksāta ceļojuma rezultātā, ir skaidri jānorāda, kas ceļojumu ir apmaksājis.

2) Dienas žurnālists var publicēties citos izdevumos vai veidot raidījumus radio vai TV tikai ar ikreizēju galvenās redaktores rakstisku piekrišanu.

3) Nav pieļaujama otra darba vieta, sabiedriskas iestādes vadīšana vai darbošanās kādā organizācijā, ja tā kompromitē žurnālistu. Žurnālistiem un viņa darba devējiem personīgā dzīve jāveido tā, lai viņi būtu pasargāti no reāli pastāvošiem un iespējamiem interešu konfliktiem.

4) žurnālists drīkst būt partijas biedrs, bet nedrīkst ieņemt amatu kādā partijā. Žurnālists nedrīkst kandidēt valsts vai pašvaldību vēlēšanās.

5) žurnālistam jārūpējas, lai raksti un reklāma vienmēr būtu strikti atdalīti.

6) Dienā nedrīkst publicēt informāciju no anonīmiem avotiem bez pamatotas pārliecības par to ticamību. Ja šādu informāciju publicē, laikraksts un tā darbinieki uzņemas atbildību gan par informāciju, gan par informācijas avota anonimitātes saglabāšanu.

7) Neraugoties uz blakus apstākļiem un grūtībām, žurnālistam jāpieliek visas pūles, lai panāktu valstij un sabiedrībai svarīgu jautājumu atklātu risināšanu.

8) Plaģiātisms ir negodīga un nepieņemama rīcība.

Precizitāte un objektivitāte

1) Patiesība ir mūsu galvenais mērķis.

2) Nav attaisnojama neobjektivitāte, neprecizitāte vai paviršība notikumu atspoguļošanā.

3) Skaidri jānodala ziņu sniegšana no viedokļu paušanas. Ziņām jābūt brīvām no jebkādiem žurnālista viedokļiem vai aizspriedumiem un jāatspoguļo visi aprakstītā jautājuma aspekti.

4) Nav pieņemami komentāri, kuros paustie viedokļi balstās uz apzināti sagrozītiem, noklusētiem vai nepatiesiem faktiem.

5) Nevajadzētu izplatīt neoficiālu informāciju, kas ietekmē cilvēka reputāciju, neļaujot viņam aizstāvēties.

6) Dienas žurnālistiem jāizvairās nepamatoti iejaukties cilvēku privātajā dzīvē.

7) Dienas žurnālistu pienākums ir ātri un pilnīgi izlabot savas kļūdas

Propaganda (latīņu: propagare - izplatīšanās uz priekšu) ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielām ļaužu masām, lai panāktu vēlamo efektu.
Manā izpratnē tā noteikti ir kādu ziņu izplatīšana, visbiežāk tieši nepatiesu ziņu.

bezstils....

Kalvītis

— Tātad — kas ir caca?
— Tāda, kas grib patikt puišiem.
— Nē, vēl nedaudz vairāk nekā tikai patikt...
— Tāda uztaisījusies, izvēlīga...Varbūt ne kašķīga, bet cimperlīga gan...
— Tāda, kam Dievs nedaudz nodalījis intelektu...
— Nē, kādas desmit grāmatas caca savā dzīvē ir izlasījusi, un vēl viņa lasa žurnālus, arī tajās valodās, ko nesaprot...
— Viņai droši var iedot doktora grādu solāriju un diētu zinātnēs — caca zina visu par solārijiem, kalorijām un diētām.
— Caca. 0,99 santīmi. Galvenais nenoapaļot summu uz augšu. Jo caca — tas ir lēti.
— Nemaz ar ne! Cacas sevi apzinās, viņas nav nekādas lētās prostitūtas, kas izmanto mersedesu resnos čaļus. Bet tik un tā viņām ir divu pirkstu pierītes — piedod man, bet tāda ir mana pārliecība...
— Caca ir kā Jaungada eglīte — kruzulīši, spīdumiņi, ciku caku...
— Jā, caca ir tāda pārspīlēti sapucējusies, tāda pārpucējusies dāmīte. Kā dāvana čaukstošā celofānā un vēl ar baigo banti.
— Vai caca ir krieviete vai latviete?
— Nav nozīmes — cacai nav tautības.
— Bet dzimums?
— Dzimums gan — vīrietis nevar būt caca, tad viņu sauc citādi...

Vēl var palasīt šeit---> http://www.tvnet.lv/women/life/article.php?id=4956819

Tāda meitene, kurai izskats ir par visu svarīgāks, kura nolauzta naga dēļ nenormāli pārdzīvo, kura augām dienām runā par drēbēm un kosmētiku, kurai uz sejas ir tāda kosmētikas kārta, ka diez vai bez tās viņu atpazītu... Apmēram tā.