Kas Tavā izpratnē tieši ir propaganda? Definīcija vai kas tamlīdzīgs..?

Mīlestībā ir kā zobu sāpes sirsniņā!

Nopietnas attiecības ir tad, ja ir abpusēja vēlme būt kopā, ja attiecībās ir sapratne, godīgums un uzticība. Un, protams, mīlestība.

Тоже самое, что и definition в английском - "определение".
Это, кстати, не латышское слово, а заимствованное как раз из английского. Анонимы ,балбесы ! Учите мат.часть.

Cik reizes var teikt, tiešas definīcijas vārdam mīlestība nepastāv...

Iesiti man pa aknām - esmu nākamais žurnālists un jau sen rakstu

Latvijas Žurnālistu savienības Ētikas kodekss
(Kodekss pieņemts Latvijas Žurnālistu savienības konferencē 1992. gada 28. aprīlī.)

I Masu informācijas līdzekļu loma sabiedrībā

1. Vārda un preses brīvība ir demokrātijas pamatelementi. Brīva, neatkarīga prese, radio, televīzija ir būtiski sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.
2. Masu informācijas līdzekļiem jāaizsargā vārda un preses brīvība. Tie nedrīkst pakļauties nekādai ietekmei, kas varētu ierobežot brīvu informācijas plūsmu un informācijas avotu izmantošanu vai traucēt atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.
3. Masu informācijas līdzekļu pienākums ir aizstāvēt cilvēka tiesības.

II Žurnālista uzdevumi

1. Žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai patiesas un pārbaudītas informācijas saņemšanu.
2. Faktu izklāstam jābūt objektīvam, skaidram un nepārprotamam, atklājot svarīgākās sakarības un nepieļaujot izkropļojumus.
3. Žurnālists ir personiski atbildīgs par sniegto informāciju un tās interpretāciju.
4. Žurnālistam ir jāatturas no darba, kas ir pretrunā ar viņa pārliecību.
5. Žurnālista pienākums ir cienīt intelektuālo īpašumu un nepieļaut plaģiātu.

III Redaktora un redkolēģijas atbildība

1. Redaktors, kā noteikts likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", ir atbildīgs par laikrakstā, žurnālā, TV vai radio raidījumā sniegto informāciju. Viņam jānodrošina precīzas un korektas informācijas plūsma, kā arī brīva izteikto viedokļu apmaiņa.
2. Redkolēģiju locekļiem jārīkojas neatkarīgi no personu un grupu interesēm.

IV Attiecības ar autoriem
1. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas devēja vārdu bez viņa piekrišanas, izņemot gadījumus, kad informācijas avots tiek pieprasīts tiesā.
2. Sevišķi uzmanīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši neapzinās informācijas nozīmīgumu un atklātībai nodoto aktu izraisītās sekas. Žurnālistam savā profesionālajā darbībā ir korekti jāizturas pret citu cilvēku emocijām un jūtām, kā arī viņu nezināšanu vai nespēju izdarīt secinājumus.

V Publicēšanas noteikumi
1. Žurnālistam kritiski jāizvērtē informācijas avots, jāpārbauda informācija un citētie izteicieni.
2. Publikācijā žurnālistam jārespektē cilvēka personiskā dzīve, viņa tautība, domāšanas veids un reliģiskā pārliecība.
3. Publikācijā faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no autora komentāra.
4. Jābūt nepārprotamai robežai starp reklāmu un autora sagatavotu materiālu. Autora teksts nedrīkst imitēt reklāmu, jo šādi raksti rada šaubas par redakcijas objektivitāti, kā arī par masu informācijas līdzekļu neatkarību.
5. Liela uzmanība jāveltī ilustrāciju izmantošanai. Sevišķi, ja attēls tiek izmantots cita (ne oriģināla) teksta ilustrēšanai, jāizvairās no manipulēšanas, kas var radīt aplamu priekšstatu. Fotoilustrācijas montāžas gadījumā tas jānorāda attēla parakstā tieši vai ar pieņemtu apzīmējumu palīdzību.
6. Žurnālistam jābūt sevišķi uzmanīgam, rakstot par tieslietām - viņš nedrīkst kaitēt izmeklēšanas darbam ar priekšlaicīgu atsevišķu faktu publicēšanu, kā arī jāpatur prātā, ka apsūdzēto ne tieši, ne netieši nedrīkst pasludināt par vainīgu pirms tiesas lēmuma.
7. Ja publikācijā ieviesusies kļūda, par to jāatvainojas; atsaukums publicējams tajā pašā izdevumā redzamā vietā.
8. Jādod iespēja sniegt publisku atbildi tām personām vai organizāciju pārstāvjiem, kuru viedoklis, nostāja vai rīcība iztirzāta publikācijā.
9. Autoram ir tiesības pieprasīt, lai rediģēto materiālu žurnālists viņam parādītu; šāds materiāls publicējams tikai ar autora akceptu.

VI Žurnālists un sabiedrība

1. Žurnālistam jārespektē demokrātiskie institūti un morāles normas.
2. Žurnālistam jāaizstāv vispārcilvēciskās vērtības - miers, demokrātija, cilvēktiesības, tautu tiesības uz pašnoteikšanos.
3. Latvijas žurnālistiem, cienot citu tautu nacionālās vērtības, jārespektē latviešu tautas svētākie simboli, vēsture un kultūra, Latvijas neatkarība un brīvība.

Laikraksts "DIENA"

"Dienas" žurnālistu ētikas kodekss

Žurnālistam nav jāpārstāv jebkādas citas intereses, izņemot sabiedrības tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas tai šķiet nozīmīgi un interesanti.

1) Dāvanas, pakalpojumi, īpaša apiešanās vai privilēģijas var kompromitēt žurnālistu.

Nekas no minētā nedrīkst tapt pieņemts.

1a) Apmaksāti ceļojumi: ņemot vērā Dienas ierobežotās finansiālās iespējas palīdzēt žurnālistiem un līdz ar to lasītājiem, iepazīties ar pasauli, zināmos gadījumos redakcija drīkst pieņemt apmaksāta ceļojuma piedāvājumus, ja tie nerada konfliktu starp žurnālista pienākumu objektīvi atspoguļot sabiedrībai svarīgus notikumus un ceļojuma apmaksātāja interesēm. Katrs šāds gadījums ir iepriekš jāakceptē galvenajai redaktorei un rakstā, kas top apmaksāta ceļojuma rezultātā, ir skaidri jānorāda, kas ceļojumu ir apmaksājis.

2) Dienas žurnālists var publicēties citos izdevumos vai veidot raidījumus radio vai TV tikai ar ikreizēju galvenās redaktores rakstisku piekrišanu.

3) Nav pieļaujama otra darba vieta, sabiedriskas iestādes vadīšana vai darbošanās kādā organizācijā, ja tā kompromitē žurnālistu. Žurnālistiem un viņa darba devējiem personīgā dzīve jāveido tā, lai viņi būtu pasargāti no reāli pastāvošiem un iespējamiem interešu konfliktiem.

4) žurnālists drīkst būt partijas biedrs, bet nedrīkst ieņemt amatu kādā partijā. Žurnālists nedrīkst kandidēt valsts vai pašvaldību vēlēšanās.

5) žurnālistam jārūpējas, lai raksti un reklāma vienmēr būtu strikti atdalīti.

6) Dienā nedrīkst publicēt informāciju no anonīmiem avotiem bez pamatotas pārliecības par to ticamību. Ja šādu informāciju publicē, laikraksts un tā darbinieki uzņemas atbildību gan par informāciju, gan par informācijas avota anonimitātes saglabāšanu.

7) Neraugoties uz blakus apstākļiem un grūtībām, žurnālistam jāpieliek visas pūles, lai panāktu valstij un sabiedrībai svarīgu jautājumu atklātu risināšanu.

8) Plaģiātisms ir negodīga un nepieņemama rīcība.

Precizitāte un objektivitāte

1) Patiesība ir mūsu galvenais mērķis.

2) Nav attaisnojama neobjektivitāte, neprecizitāte vai paviršība notikumu atspoguļošanā.

3) Skaidri jānodala ziņu sniegšana no viedokļu paušanas. Ziņām jābūt brīvām no jebkādiem žurnālista viedokļiem vai aizspriedumiem un jāatspoguļo visi aprakstītā jautājuma aspekti.

4) Nav pieņemami komentāri, kuros paustie viedokļi balstās uz apzināti sagrozītiem, noklusētiem vai nepatiesiem faktiem.

5) Nevajadzētu izplatīt neoficiālu informāciju, kas ietekmē cilvēka reputāciju, neļaujot viņam aizstāvēties.

6) Dienas žurnālistiem jāizvairās nepamatoti iejaukties cilvēku privātajā dzīvē.

7) Dienas žurnālistu pienākums ir ātri un pilnīgi izlabot savas kļūdas

īmō jeb emo - emocionālie bērni, kas ģērbjas melnā, ienīst dzīvi un visu pārējo. Ierastā nodarbošanās - raudāt un draudēt ar pašnāvību. Pokemons - plašs jēdziens. Parasti tie ir mēģinājumi līdzināties gotiem. Pārspīlējot ar ģērbšanos un kosmētiku, rezultāts līdzinās Pokemonu multenes varoņiem (gan ar izskatu, gan dažādību). Pastāv arī pokemoniskais rakstīšanas stils. Piemēram, "čaw sawļuk! Wai ku cmukz biužux!!!!!1", vai arī vienkārši izmantojot burtu W burta V vietā. (Boni, to neizdomāju es... Tu ESI pokemons). Caca - nav ne jausmas, kas tas tāds. Urla ir tas pats gopņiks - Treniņbikses, ādas jaka, ar domubiedriem drosmīgi uzbrūk vientuļiem garāmgājējiem ja ir pārliecināti, ka paši pa degunu nedabūs un atņem sīknaudu un telefonu.

Valsts propagandas Latvija reabilitēt "ebreji, drošības amatpersonas, kas piedalās izveidot padomju varas

Rīgā, LU Filozofijas un socioloģijas (ISF), Universitātes Latvija iepazīstināja krievu versija krājuma saskaņā ar vispārējo virsrakstu "ebreji Latvija un Padomju valdība 1928-1953". Autori izstrādājumi ar Latvijas vēsturnieku Aivar Stranga, Ēriks Žagars, Daina Bleier, Joseph Shteyman, Irene Schneider un Artūrs Zhvinklis. Ievada raksts un secinājums bija raksta vadošais pētnieks FIS, Dr Leo Dribin stāsti. Viņš ir autors un zinātniskais redaktors vākšanas, korespondents IA REGNUM.

Termiņš izpētes ir atklājusi, no vienas puses, piedaloties Komunistiskās partijas Latvija parlamenta vēlēšanās 1928 un Josifa Staļina nāves 1953.gadā - no otras puses. Izlaidi 2009, šī latviešu valodas kolekcija ir kļuvusi par sava veida reakcija uz antisemītisko runu latviešu presē un iesakņojusies masu apziņā mīti par it kā izšķirošo lomu Latvijas ebreju saspiešanas neatkarības Latvija un sarkanā terora, kas notika valstī, izveidojot padomju varas - lai ieskicē galvenās idejas publicēt Dribin (šī ideja ir ne tik daudz tekstā, kas apstiprināts masu apziņā kā atsauces Latvijas valdības propagandas grāmatas "vēsture Latvija. Twentieth Century" publicēts valsts finansējuma priekšvārdā ar Latvija Vairas Vīķes-Freibergas un iepazīstināja 2005 prezidenta pils Rīgas Tas bija šī grāmata, Latvijas Valsts prezidents un citas amatpersonas valstu pārstāv viņu ārvalstu partneriem oficiālajā tikšanās -. IA REGNUM). ". Tas ir trieciens krāpniecisku izgudrojums ebreju ienaidnieku, iznīcina Republikas Latvija Latvija uzvarēja bez ebreji," - teica Dribin. Saskaņā ar vēsturnieks, šis darbs ir balstīts uz vēsturiskiem datiem: 75%, kā minēts grāmatā faktu, kas novilkta no fondiem dokumentohranilisch pirmo reizi.

Par Krievijas izdevuma Dribin skaidrojams ar interesi par šo tēmu ir redzams lasījumā Krievijas sabiedrisko domu par Izraēlas, ASV, Vācijā un Krievijā. "Ņemot lēmumu sagatavot krievu valodā, ir ņēmusi vērā faktu, ka mums ir Latvija tik daudz (35%) no tiem, kas lasa vēstures literatūrā krievu valodā tikai," - teica zinātnieks.
Iepazīstināšana ar vākšanu Dribin ko izmanto, lai norādītu izcelsmi mītu par ebreju "piektā kolonna", plunging nazi uz muguras Latvijas Republikas. Pēc viņa teiktā, šis mīts nav dzimis Latvija un Berlīnē pavasarī 1941, ti, pat pirms nacistiskā Vācija iebruka Padomju Savienībā (lai gan viņa ievadā savākšanas Dribin norāda uz vietējo, ti Latvija, avoti antisemītisko ideju un attieksmes). Tad, 1941.gadā pavasarī vācieši izstrādāja tehniku ​​un taktiku izplatīšanos šis mīts, lai sagatavotu iedzīvotājiem Latvija pārveidi Latvija ir viena no pirmajām poligona holokaustu. Vārdā Joseph Goebbels "veicināšanu mīts grupa Vācijas propagandisti vadībā Hans Eyzhena Dreslera. Tas bija viņš, kurš bija aiz publicējot propagandas karikatūra "Baigais gads" ("Baigais Gads"), kā norādīts virsrakstā, autori bija tikai izpildītāji. "Šis literatūru kalpoja kā holokausts, un vienlaicīgi palīdzētu viņa attaisnojums," - teica Dribin.

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGiMDrt8
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Tomēr Goebbels un viņa ministrija bija pilnībā apmierināti ar mērogu antisemītisko propagandu okupētajā teritorijā padomju Baltijas republikās. No Berlīnes ieradās direktīvu, lai vietējiem ebrejiem kā piekritējus no galvenajiem amerikāņu un britu plutokrātija. Atbildot uz šīs norādes, vietējā presē bija simtiem publikācijas par tēmu, ka ebreji Latvija izplatītu idejas liberālisma, demokrātiju un toleranci. Turklāt vietējā nodaļa Reich propagandas ministrija tika uzdots pārskatīt vēsturi Latvija kā nacionālu valsti ar perspektīvu, 1920 viss savās rokās sagrāba ebreji: valdošo ekonomikā kopš neatkarības viņi ir ieguvuši lielāku peļņu nekā iepriekšējā 200 gadus uz dzīvi šajās zemēs. Tādā veidā viena Teodors Zeltiņš rakstīja latviešu presē, ka valsts vadītāju - un Ulmanis Munters - Latvija pārvērtās piedēklis angloamerikāņu politikai. Stāstīja par to, Dribin uzsvēra, ka anti-Americanism, ir plaši izplatīta Latvija šodien, un tas ir liels un bīstams kļūda: ". Vēsture liecina, ka tikai apņemšanās Rietumu demokrātijas garantija neatkarību Latvija"

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGidO9sP
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Savukārt profesors vēstures un Latvija Universitātes, kas ir viens no galvenajiem autoriem par grāmatu "vēsture Latvija. XX gadsimtā", viena no savākšanas autoru (tas ir autors rakstā "Ebreji Komunistiskajā partijā Latvija laikā autoritāro režīmu Kārļa Ulmaņa" un "Okupācijas Latvija 17.jūnijā 1940 un ebreji), Ivars Stranga atzīmēja, ka sauc darbs nav tikai grāmatu par ebrejiem, bet par liktenīgo notikumiem Latvija grāmatā, tāpēc Krievijas izdevums tika papildināts ar materiālu, kas netiks atvērt plašai lasītājs, bet varētu interesēt tiem, kas nav pazīstami ar Latvijas vēsturi. Kā piemēru viņš minēja fragmentu telegrammu, ko padomju pastāvīgās pārstāvniecības Rīgā nosūtīja Staļina un Berijas gada vasarā 1940 "demonstranti tika pavadīts uz mūsu tvertnēs." "Tas nav gudrs?" - Pasmaidīja profesors.

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGivv9eG
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Pēc viņa teiktā, laikā šā pētījuma mērķis bija kliedēt tēlu Latvija "ebreju KGB virsnieks:" Neviens no pārsvars ebreju vidū boļševiku. 10%, ne vairāk kā 12% nodarbināto VDK jo Latvija bija ebreji " Vēl viens "briesmīgi patiesības, bet tomēr taisnība," saskaņā ar Stranga ir tajā apstāklī, ka padomju tanki, 1940.gada jūnijā tika izpildīts ("ak vai!"), Visas pārstāvēti latviešu tautai (arī poļiem! "). Īpaši attiecībā uz ebrejiem, to "atbilst padomju tanki uzstāja faktoru rudenī Parīzē gada 14. "Baidoties no Hitlera sajūta bija raksturīga ebrejiem, dzemdēja savu viedokli, ka Staļins bija mazākā ļaunuma", - teica vēsturnieks. "Nav šaubu, Staļins bija mazākā ļaunuma Evil, bet mazāks." - Pievieno Stranga. Viņa kolēģis, Artūrs Zhvinklis, lai atklātu uzņēmējdarbību, pēc viņa domām, Krievijā, mītu par Latvija kā ethnocratic valsts, kurā minoritātes iespējams vilka nožēlojamu eksistenci. "Bet kas Latvija ebreji bija savas puses un mēs jau sen zināms tas, bet Krievijā - nav," - viņš uzsvēra izglītības vērtību savu darbu. Tajā pašā laikā, it kā atvainojoties par dalības ebreju atbrīvošanas karā pret nacistisko Vāciju, Zhvinklis atzīmēja, ka Sarkanā armija, "Ebreji varētu ar ieroču, lai aizstāvētos (un ne tikai sevi), nevis pret ebrejiem vainas, ka Staļins bija sabiedrotais" . Garantijas, ka vēl joprojām lojalitātes ebrejiem Latvija un Demokrātiskās Republikas kopumā ir piepildīts ar to (kas parasti ir vāja) eseju "Ebreji laikā parlamentārās valdības Latvija (1928-1934)." Visu vārdā savākšanas, ko Irene Schneider, kas rakstīja par savu rakstu autori vēsture "ebreji Latvija un padomju režīmu (1944-1953)." Ir, ir un būs mīts. Mēs runājam tikai par izmaiņām. Gaišu nākotni nebūs - tas ir utopija. Avīzes meloja, meloja un atradīsies. Let's nav runāt par patiesību - visi ir viņu pašu. Bet savu darbu katrs no mums izturas taisnīgi, un tāpēc kolekcija "Par Latvija ebrejiem un padomju varu" - ir godīgi grāmatas, tas ir godīgs darbs, "- teica Schneider piedāvājumi REGNUM lasīt saīsinātu tulkojumu pārskatīšana latviešu vēsturnieks Kaspars Zellisa pirmais latviešu valodā. ebreji Latvija un padomju režīma 1928-1953 ", publicēts zinātnisku publikāciju:

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGjBBvgL
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
"Ebreji Latvija un padomju režīma 1928-1953 Zinātniskā pētniecība., Zinātniskā redaktore LA Dribin. Rīga, Filozofijas un socioloģijas institūta, Universitātes Latvija, 2009. 308 lapas (Etniskā piederība, 1 (2) 2010)

Raksti no septiņiem autoru veltīta ebrejiem Latvija un pagriezieniem un izmaiņām attiecībās ar Staļina režīmu padomju laikā. Hronoloģija kolekcijas - laika 1928-1953 - gadu vēsturē sauc par "laika staļinisma." Arī latviešu jaunākās ziņas šā perioda, kas saistīti ar vēlēšanām 3. Seims, kur vietējie komunisti pirmā piedalījās vēlēšanās, palielinot to ticamību. Autori ir izdevies atrast hronoloģiski apkopots pagrieziena punktu vēsturē PSRS un Latvija.

Leo Dribin, rakstnieks un zinātniskais redaktors savākšanas, ieviešanai iezīmē vietas tēmas historiogrāfija Latvija, nepieciešamību pētījumā. Divi faktori vedina domāt nepieciešams veikt pētījumus: pētījumu tēmu trūkums un "ebreju boļševiku" koncepciju, kas izveidota ar nacistiem un tās vietu atmiņā mūsu sabiedrības (lpp 8, 15). Trūkst pētījumu avotiem, kas atrodas ebreju un padomju varas Latvija bija, pamatojoties uz šo premisu. Historiogrāfija, faktiski, atklāt tikai daži fragmenti problemātisko grupu. Vēsturnieki Latvija pēdējo gadu laikā uzmanība tika pievērsta galvenokārt holokaustu, aizmirstot par citiem jautājumiem, savākšana aizpilda plaisu historiogrāfijā nodarbojas ar jautājumu par Latvija.

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGjTswJz
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Īpaši sociālajā apziņā Latvija noteikti ir ir ievērojams stereotips par ebrejiem kā piekto kolonnu 1940. Koncepciju vai "Ebreju boļševiku" mīts sākās Vācijā, viņš uzsāka Krievijas pilsoņu kara laikā, reakcijas Baltās Guards. Vēlāk emigrantiem lai tas Vācijā un citās Eiropas valstīs (Kellogg, 2005).

Pētniecības kolekcijas daļa, ko uzsāka Arthur Zhvinklisom rakstā "Ebreji laikā parlamentāra republika, kas Latvija ir 1928-1934." Autors apraksta politisko izvēli un attieksmi pret ebrejiem demokrātiskās laikā Latvija. un secina, ka lielākā daļa ebreju neatbalsta komunisti, un, kā komunistiskā partija, kas Latvija nav ļoti populārs, tās varētu nebūt daudz ietekmēt. Jūs varat iebilst pret to, ka viens no lielākajiem Krievijas avīze "Today" tika nosaukts autors iespaidīgu iemuti no ebreju sabiedrības viedokļa. " Vai tas, ka laikraksts ir sen pieder un rediģēja etnisko ebrejiem, viņas "iespaidīgi iemuti no ebreju sabiedrības viedokļa"? Vai nevajadzētu iekļaut šīs paziņojumus Rigaesche Rundchau arī ebreju sociālās un ekonomiskās elites vēlamās Vācijas vidi?

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGjhDckj
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Profesors Aivars Stranga savā rakstā aprakstīts nākamajā hronoloģisko periodu - no autoritārā režīma Ulmaņa gadiem (1934-1940). Viņš uzsver, ka LPC neietekmē būtiski iekšējā politika Latvija un nevar runāt par daudz ebreju LKP pat reģionos ar lielu skaitu ebreju (Stranga, lpp 64-65). Otrajā rakstā Stranga "Okupācijas 1940/06/17 Latvija un ebreji" varētu būt galvenais punkts krājumā. Šis raksts parāda, kā negodīgu bija nacistu propagandas, kad viņi paziņoja, ka "tad, kad boļševiki iebruka Latvija, 1940/06/17, pūļus ebreju sveicināja viņus ar rozēm, pat kissing, un pauda laipni citos veidos (Albatross (A. Kroders), 1941). Analizējot atzinīgi armijas okupācijas Rīgā un citur Latvija, Stranga secina, ka laipni "tika brutālā instinktiem, nevis skaidru ideoloģiju vai vienošanos" un ka "ebreji nedominē pūlī uzmundrinoša" (Stranga, 106 lpp.)

Tajā pašā laikā šis pants attiecas uz jautājumu, kas joprojām nav pienācīgi izpētījusi - attiecība iedzīvotājiem padomju okupācijas, jo pētījumi līdz šim tika konstatētas tikai attiecības Latvijas politiskā elite un padomju valdība. Tātad izstrādājums ir svarīga, lai izprastu ne tikai vēsturi Ebreju Latvija, bet Latvija vēsturē kopumā.

Pants Daina Blair par lomu ebreju pirmajā gadā padomju okupācijas (1940-1941) turpina izmeklēt nacistu mītu par "ebreju" Padomju varas Latvija. Autore analizē ebreju faktors komunistiskā partija, Komjaunatnes, administrācijas un tiesu, bankas, izpildu komiteju, prese, utt Analīze ir balstīta uz daudziem avotiem, un atklājas, ka ebreju īpatsvars vadošos amatos bija apgriezti proporcionāls tam, cik daudz šajā jomā ir uzskatāms par padomju režīma, kas pierāda, ka īstenoto politiku, kas neļāva jūdiem ieņem svarīgu vietu (Blair, 146 lpp) iestādēm, .

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGjw6u2G
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Ēriks Žagars ir veikusi pētījumu par līdzdalību ebreju padomju militāro spēku un represīvo organizācijām. Šis pētījums, pūta mīts, ko rada nacistu propagandas, ka "visi Latvija varas bija no VDK, bruņotu apsardzes ebreju un citu trash rokās, faktiski galvenā bendes un pytalschiki bija ebreji" (Pastors zhidizma Jelgavā, 1941). Analizējot ebreju lomu armijā, VDK, policijas un strādājošo aizsargs, autors uzsver to, ka nav ebreju kundzību vadošajām organizācijām Padomju Latvija, kas 1940-1941 gg un piebilst, ka ebreju kopiena, kā arī citu etnisko grupu Latvija, tika smagi skārusi sankcijas un izraidīšanas, pat ja ebreji bija pārstāvētas soda orgāni (Žagars, lpp 174).

Joseph Shteyman raksts ir veltīts likteni ebreju PSRS un Sarkanās armijas laikā 2 nd Pasaules kara. Šis raksts ir balstīts uz dokumentiem publicēts iepriekš, un tajā nav ieguldījumu pētījumu par šo tēmu. Autors ziņo, ka, kad Vācija uzbruka PSRS 1941, ebreji tika cerot, ka Sarkanā armija "save" ebreju (Shteyman, 16 lpp.) Faktiski, no ebreju iznīcināšanas sākās tikai ar operācijā Barbarossa un par iznīcināšanu ebreju informācijas, piemēram, Lietuvā, Latvija nevarētu sasniegt, jo vācieši pavirzījusies uz priekšu ļoti ātri, un ebreju bēgļi, kas aizbēguši no Lietuvas uz Latvija, nevarēja zināt, par to . Manuprāt, doma, ka ebreji mēģināja bēgt uz PSRS, lai novērstu to bojāeju, nepareizi. Pirms padomju okupācijas Sabiedrības Latvija bija labi informēti par Vācijas rasu anti-ebreju politiku, tā ka profesors un vēsturnieks Aleksandrs dzemdībām paskaidrojumu "Mēs bēga, lai izvairītos no pazemošanu", var būt precīza.

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGkJ5Xbs
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM
Autora apgalvojums, ka ne vairāk kā 16,000 ebreju bēgļi nonāca prasa sīkāk izpētīt. Tā kā darbs ir galvenokārt balstīta uz atmiņām, viņa būtu uzvarējis, ja autors ir izmantojis atbilstošas ​​metodes, lai kritiski novērtētu atmiņas, un ja viņš ir pārskatījušas sociālās atmiņas par ebrejiem Latvija Padomju Savienībā vai Sarkanā armija laikā 2 nd Pasaules kara, tā vietā, lai galvenokārt koncentrējoties uz intervējamie biogrāfijas un personu apraksti, kas viņi bija pirms kara un pēc kara.
Rambler-ziņas

    Komisijas EGE nomira ceļā uz eksāmenu
    Bijušais policijas darbinieks saņēma mūža ieslodzījums
    Maskavā, mikroautobusu nokrita tilta

Pētījums Irene Schneider veltīta ebrejiem Latvija 1944-1955. Autors atklāj pēckara periodā saskaņā ar noteikumu par Staļina un pārbauda vietu ebrejiem. Šis raksts ir saukt par vienu no svarīgākajiem grāmatā (kopā ar izstrādājumiem Stranga un Blair), jo tas atklāj ne tikai kompleksa ebreju attiecības un padomju režīma minētā laika posmā, bet arī sniedz informāciju par atgriešanos mājās Latvijas ebrejiem, kas bēga 1941 pilsēta, imigrācijas Padomju ebreju, ebreju, kas piedalījās pēckara sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mēģinot izceļot un represijas pret viņiem. Autors uzsver, ka ebreju kopiena Latvija netika atjaunota pēc 2 nd Pasaules kara, un viedokļi par padomju varas ievērojami atšķirties atkarībā no tā, vai tie ir izteikti ar ebreju Latvija, vai tiem, kas nāca no PSRS. Jautājums "kādi bija attiecības ebrejiem, kuri nāca no Latvija un Padomju Savienība?" notiek, lasot darbu Schneider. Tas varētu būt labs materiāls atsevišķu pētījumu: Es ceru, ka tas notiks nākotnē. Kolekcija ir liels solis uz priekšu ne tikai par vēsturi Ebreju Latvija un Latvijas vēsturi. Autori, kas nodarbojas ar ļoti svarīgu tēmu - izpaušana, ka sadarbības ebreju ar Padomju pakāpe tik maz vai pat mazāk, nekā latviešu vai krievu sadarbības Latvija ar Staļina režīmu. Koncepcija pētījums tika veikts, un pārāk aktīvu sadarbību ebreju ar komunistiem mītu uzspridzināja.

Mēs gaidām, lai loģisks turpinājums šo darbu -. Pētījumu vai darbu kolekcija par ebrejiem Latvija un padomju režīmu pēc Staļina nāves un pirms PSRS sabrukuma "

Detaļas: http://www.regnum.ru/news/1385525.html # ixzz1PGkiORap
Jebkura materiāla izmantošana ir atļauta tikai tad, ja atsauci uz REGNUM

Mīlēt nozīmē - vienā mirklī celties septītajās debesīs un otrā mirklī krist lejā un sāpīgi sasisties pret cieto zemi, taču tik un tā sāpes un brūces nevar un nevarēs apturēt no kārdinājuma atkal mēģināt celties debesīs, kaut arī pilnīgi droši zini, ka vari nokrist atkal, varbūt pat daudzreiz sāpīgāk. Taču visu atsver celšanās mirklis - tā ir eiforija, kad vairs neko citu nevajag- tikai tavu otro pusīti, kura noteikti tevi jau gaida tur - augšā! Un cilvēki ceļas un krīt atkal un atkal līdz bezgalībai...

Skaistums ir Dieva dāvana, bet tā uzglabāšana ir cilvēka māksla. :)

Ir, ir patiesi.
Bet es to definētu kā bezgalīga uzticība un atbildība.