Tu dzīvo pagātnē, realitātē vai sapņos par nākotni? Kāpēc tieši tā?

Pagātne nedzīvoju, jo kas bija, tas bija, tas pagāja. Laikam tagadnē ar nedzīvoju, vairāk domāju, kas būs nākotnē, un arī protams sapņoju ar.

realitāte + sapņi = murgi.
kapēc tieši tā, jo bez sapņiem nevar izstikt nekad kā teikt.
kad sapņi parādās, tie parādās tagadnē jeb realitātē.
ko sapņi dod realitātē, tie vnk mūs virza uz priekšu, jo ja nav sapņu nav kas dzen uz priekšu.

es nenšos dzīvot realitātē, bet dazkārt atceros kādu lietu no pagātnes un sāku sapņot kā būtu ja būtu savādāk

Savā transā!
Pagātnes apvienojumā ar to kas būs vai kam jābūt, nu un sanāk sapņos, jeb kā jau teicu - transā.

Gan, gan, gan... Pagātne man patika- bija superforši laiki. Turklāt ir viens pagātnes rēgs no kura nekā nevaru atbrīvoties. Tagadne, protams, pati par sevi ir vissvarīgākā, tapēc to arī pārsarā dzīvoju, bet nedaudz sanak arī vēl padzīvoties nākotnē, jo tomēr gribas jau nedaudz izdzīvot un izjust tos sapņus, ko vēlos piepildīt.