Tu esi notiem kas skrien vai no tiem,kas dzīvo mierīgi?

mierīgi.
Sākumā, kas skrien. Bet tad ieraudzīju sakarību, ka visam, kam es dzinos pakaļ,
ir man blakus. Gan tiešā, gan dažreiz netiešā skatījumā.
Sanāk ātrāk un bez stresa dabūt to, ko vēlos.

Skriet.. atkarīgs, vai strādāt, vai šņabi dzert.  
Cenšos iemācīties dzīvot mierīgi, bet kā nesanāk, tā nesanāk.

Mierīgi nu ne par ko nesanāk dzīvot, pat tad, kad esmu mājās, visu laiku ir kautkas jādara - kautkas ar kautko jāsarunā, ar kādu jātiekas utt. utt. ... vienmēr šķiet, ka pietrūkst laiks .. protams, visu nekad neizdarīt, bet ir vērts censties, ja zinu, kādēļ :)

Agrāk skrējos, bet nu jau mēģinu visu līdzsvarā, mierīgi tā. Cenšos.

abi kopā

Dzīvoju mierīgi  

kā kurā dienā. Ir dienas,kad es skrienu vienā laidā, un ir dienas,kad es tomēr varu atļauties dzīvoties mierīgi pa mājām.

esmu jau izskrējusies,dzīvoju mierīgi,citādi jau nevarētu te ik pa laikam ienākt

PAR skriesanu un sportu! :))

cenšos pēc iespējas mierīgāk, diemžēl faktiski iedzīts vāveres ritenī - ja tas apstāsies - beigas. bez happy  

es no tiem kas riske

Diemžēl manu dzīvi par mierīgu nenosauksi,stress uz katra soļa.

nu es neesmu nekāds skrējējs ,jo uzskatu,ka man nav vajadzības.
jeb kā tajā teicienā - lēnāk brauksi,tālāk tiksi.

no tiem kas atliek visu uz beidzamo un tad skrien,bet dzīvo mierīgi

skrienu gan, citādi man nesanāk.

Neskrienu,bet soļoju raitā solī un dzīvē esmu sasniegusi vairāk nekā tie,kas bezjēgā skrien.

Dzīve jau nav viens vienīgs līdzenums. Gadās, kad ir jāpaskrien un gadās, kad var mierīgi paripot.