Un tagad fantāzija... :))

Vai , nu ir ,ir un gana daudz, bet ja ļauj pafantazēt, tad šobrīd gribētu aibraukt kaut kur uz dziļiem laukiem, kur meža vidū stāv maza mājiņa un meža malā ,no zemes knapi jaušama ,slēpjas pirtiņa, maza um melna, kura naktij iestājoties kļūtu par siltāko, neparastāko un atbrīvot spējīgāko vietiņu zemes virsū... Jā, mežu, pirti, sveces, tējas, smaržas un divus tvīksmes pārņemtus ķermeņus.. Un lai nakts un nākošā diena būtu tikai mūsu, sīkumos neiegrimšu:)))).

Kā  kādreiz. nakts vidū angārā pie sava baiciņa vai krosinieka - mute , rokas melnas, pastipreklis ar bļaustekļiem gāž decibelus... Tu esi viens un tajā pašā laikā neesi. tad izslēdz bļaujamos, izej ārā izvēdināt galvu un smēķējot skaties melnajās, zvaigžņotajās debesīs. Klusums un tomēr nē - viss apkārt runā ar Tevi-klusu, klusu - arī zvaigznes. Kad eju atpakaļ, liekas, ka divratainais draugs smaida, atkal redzot saimnieku...un uzrunā: - Nu , ko ,Vecā Āda!? Strādājam tālāk!?" :)

Ir bijis, bet tik pikantas un privaatas lietinjas es par savu luupu nelaidishu. :) lai paliek intriga. :) :D

es ljaushu domaat tam otram cilveekam,ar ko bushu kopaa

jauka tieshaam