Uz ko Jūs attiecinātu šo?

uz visu ko milu jo mana milestiba neredz ne gala ne malas

Noteikti par savu dzīvi to varētu teikt...   Par katru nodzīvoto dienu.

Ja varētu salīdzināt sevi ar susuru un sievieti ar riekstu, tad kopskatā tā arī izskatītos šī savdabīgā aina, kad susurs rīvējas un pieglaužas, bet kost nekož.. lai gandarījums un laimes sajūta par riekstiņu saglabātos.

Domāju, ka ir tāda stadija, kad saproti, ka kaut kas attiecībās ir mainījies. Kaut kāds neizprotams klikšķis, kad saproti, ka tas cilvēciņš , kas Tev blakām ir kļuvis ne tikai draugs, ne tikai jautrības papildinātājs, mīļš un tavs, bet gan kaut kāda smeldze notrīs ik reiz, kad pirksti skar viņa ādu. Jā, smeldze, jo saproti, ka vairāk kā mīli , mīlēt nevar, neko vairāk pateikt nevar, un zini, ka jau rīt, tu sapratīsi, ka aiz šī sliekšņa vīd bezdibenis , kas draud pietuvoties, jo saproti, cik bail pazaudēt to, ar kuru esi jau saaudzis.... Būtu labi, ja šinī virsotnē varētu noturēties mūžību, bet tā tas nav... diemžēl.

Uz meli..  Dir*a lideju... kursh kko velas..

uz iemilejusos cilvekiem..attiecibu sakuma stadiju

es taadam cilveekam atbildeetu ar to pashu tikai vaardu "miilu" aizvietotu ar vaardu "nesaprotu"!

par savu Supru

Par sevi (egoismu)

Par alu... :D  Bet ja godīgi.... tad nau ne jausmas....

par sevi un savu ģimeni