Vai Jūs atļautos uzticēties vecajam labajam Itachi???

Nu tas laikam pēc principa: "Jo es vairāk iepazīstu cilvēkus, jo vairāk iemīlu suņus."
Muļķīgi, vai nē, bet tas ir fakts. Nav man itkā vēl nācies tā kārtīgi aplauzties un neviens nav nodevis, bet laikam vnk esmu piesardzīga. Nespēju cilvēkiem(ģimene un daži draugi neskaitās) tā īsti uzticēties. Cenšos "nepieķerties", lai pēc tam nesāpētu.
P.S.
Ja mīli dzīvniekus, nekaunies par to. Nekautrējies, ja suns tavai dvēselei tuvāks nekā lielākā daļa cilvēku! Tie, kuri tevi nosoda par šo pieķeršanos, ir viltus pravieši un slikti cilvēki, kas saka: „Viņš nozog jūtas cilvēkiem un izšķiež tās sunim. ”  Savtīgs, salts tips! Neliecies ne zinis! Netraucēti mīli savu suni, šo spožaci, nenogurdināmo draugu, kurš par savu draudzību neprasa vairāk un nekā cita kā kārumu un kādu glāstu. Netici, ka dzīvniekus mīlēt mudina vājums un patmīla. Viņi ir mūsu brāļi, gatavoti tajā pašā darbnīcā, kurā cilvēki, arī saprāts viņiem ir, dažkārt sarežģītāks un smalkāks nekā vairumam cilvēku. Lai citi dēvē dzīvnieku mīlestību par vājumu, lai zobojas, - ej pastaigā ar savu suni. Tu būsi labā sabiedrībā.

labs jautajums,parak daudz nevajag nevienam uzticeties..bet es personigi savus un citus noslepumus paturu pie sevis,lai nav pec tam kadu parpratumu

loti gruti..gandriz nereali..
ja reiz esi pazaudejis so speju uzticeties otram tad ir janotiek kaut kam tiesam iespaidigam lai to atgutu

Tas ir sasniedzam loti gruti. To var iemacities tikai ja abas pusites pie ta strada un sadarbojas, tam ir vajadzigs laiks jo abam pusitem ir jabut ka cimdam ar roku

Gruuti ir uzticeeties kaadam taapeec ka ruugti jau esi viilies kaada.Un no shiem simptomiem peec tam pasham ir gruuti tik valjaa.Ja ir jaaiegusst uzticiiba tajaa pashaa personaa kuraa tu viilies jau,tad praktiski uzticiibu jau esi zaudeejis.Bet ja veelies uzticeeties jau citai personai,tad atceries sho likumu,ka ne jau visi viirieshi un sievietes ir vienaadi.Ja nemeeginaasi uzticeeties,tad sabojasi jaunaas attieciibas jau no pasha saakuma un rezultaats nebuus nekaads.Nespees buut normaalas attieciibas,jo neuzticeeshanas ljoti traucees otrai pusiitei.

Tikai tad , ja esi mans draugs šī vārda vistiešākajā nozīmē... ar citu noslēpumu uzklausīšanu un sargāšanu pārāk neaizraujos, jo pārsvarā (to saku pēc pieredzes) tā ir intrigu vērpšana, bet man seriāli nepatīk...

Nu tas ir atkarīgs kādi ir tavi dvēseļu līgumi/magnēti un uzdevums, ja tev jāmācās tikit pāra krāpšanai, tad krāpšana būs :) Bet to var arī anulēt, ja grib. Visu var mainīt. Kad iegūsi atkal patīkami pieredzi, tad varēsi  uzticēties.

Patiesībā viegli...ļoti viegli...Tikai ļoti sāp,kad pieviļ uzticību...tad šķiet-nu viss-nevienam vairs neuzticēšos un neticēšu...bet laikam jau cilvēks tāpēc ir cilvēks...un atkal uzticās un atkal viļās....kamēr neapliek sev apkārt Ķīnas mūri,kuram pāri pēctam ir dikti grūti tikt....

dažiem ir,dažiem nav.
jo vnk ir vērts tapēc,ka citreiz būs vajadzība tāda,lai citi uzsticās tev, bet ja tie citi tev neuzsticēsies principa pēc,jo tu neuzsticējies viņiem...
ko tad?!

Ir tikai viens cilvēks, kuram es uzticos visvairāk (bet arī - ne 100%), tā ir mana draudzene. Zinu - muļķīgi, jo pat sev nevar 100% uzticēties, kur nu vēl citam, bet... reizēm taču tīri cilvēcīgi gribas izkratīt sirdi, un labāk vienam un pārbaudītam cilvēkam, nekā...