Vai ir vērts uzticēties cilvēkiem? Kāpēc?

dažiem ir,dažiem nav.
jo vnk ir vērts tapēc,ka citreiz būs vajadzība tāda,lai citi uzsticās tev, bet ja tie citi tev neuzsticēsies principa pēc,jo tu neuzsticējies viņiem...
ko tad?!

Labs jautājums. To es arī sev itin bieži uzdodu. Nu ņemsim tos tuvākos- radiniekus... itkā jau, piemēram, mamma vienmēr stāvēs un kritīs par saviem bērniem... bet reizem tomēr ir gadijumi, kad vecāki piekāš bērnus. Protams, tas vairāk attiecas uz nelabvēlīgām ģimnēm, bet tomēŗ. Draugi... Nu tie nāk un iet. Pat labākais draugs var iespļaut sejā, to jau visi daudz maz zina. Mīļotais cilvks. Ak,itkā draudzējas, uzticās viens otram, bet tad, hops, pasaka, ka jāšķirās. Stulbi sanāk.

Man patīk tas krievu teiciens- доверяй но проверяй- jeb uzticies, bet pārbaudi.

Skatoties kā uzticās tev.
Cilvēkam jau NAV teiksim suņuka uzticība, vairākumā gadījumu.
Ir jau brīži , kad esi spiests uzticēties. Ja cilvēks jau mazās lietās izrāda negodīgumu var vienreiz, otrreiz , trešreiz, bet tālāk nav ko. Labāk vnk izvairīties.

visam savs līmens. Vari kādam uzsticēt savu dzīvību, bet atceries ka ja abi būsiem lempti nāvei tad katrs par sevi.

ir vērts, esmu uzticīgs cilvēks. IR labi, jauki, mīļi cilvēki.