Vai Jūs samierinātos ar to, ka Jūsu sirdsāķītim būtu bērns no iepriekšējām attiecībām?

Kāpēc gan ne

Es taču pieņemu cilvēku tādu kāds viņš ir

Ar visām viņa vājībām un dzīves vērtībām

Bērns nav traucēklis, tā ir daļa no manis mīlēta cilvēka

Ir vai nav tam mans uzvārds - tā jau ir statistika

Var piespiest sevi ar to samierināties, bet tam būs sekas uz visu bērna atlikušo mūžu. Es varu ļoti censties un pieņemt to bērnu, kā savējo, bet visiem ir zināms, ka sevi nevar apmānīt. Pieļauju tādu iespējamību un varbūtību, ka es samierinātos, taču tas nav tas vienalga ir kas cits, nekā audzināt pašam savu bērnu, vai drīzāk bērnam augt savu vecāku sabiedrībā!

muļķīgs un slikts jautājums   
sirdspusīti pieņem tādu kāda/s viņa/š ir,ar vai bez grimma.bērniem un materiālā stāvokļa,ja mīli tad pieņemsi visu neskatoties kas ir kā nav-tapē jau tā ir sirdspusīte un sirdij pavēlēt nevar

Varu samierināties. Varu pieņemt to bērnu savā ģimenē. Taču nekad nemīlēšu viņu tik ļoti, cik ja tas būtu manis pašas bērns.

Jā. Atbalstītu. Tikai, galvenais, lai es par to zinātu jau no paša sākuma.

jā. protams