tu māki samierināties ar kritiku?

nē nemāku lai iet pakarās tie nolāpitie kritiķi:D:D:D

ar objektīvu kritiku - bez problēmām, viss ok, pieņemu un rīkojos, lai labotu kļūdas
ar subjektīvu kritiku - nu piesargies maita, šito es Tev vēl pieminēšu

es cenšos, bet reizēm nesanāk!

ja esmu pārliecināta par to, ka kritika ir nevietā, cenšos to neņemt galvā, taču samierinos, ka viedokļi var būt dažādi.
dažreiz no kritikas ņemu, iepriekš pārdomājot atbilstību, ieteikumus (mēģinu laboties).
un tomēr gadās arī kritiku uztvert sāpīgi (sevišķi tad, ja tā nāk no cilvēkiem, kas mani pazīst labi)

pati kritizeeju citus un man tiesi nepatiik,ja cilveekam ir bail mani kritizeet...man labaak patriik,ka mani kritizee tuvi cilveeki,tad es zinu,ka tas ir patiesi un,ka tuvinieks tachu nemelos

ar liielām grūtībām..

  Kā kuru reizi....
ir cilvēki no kuriem to pieņemu...
Un ir tādi no kuriem nē....
Kaut gan viss biežāk, tomēr uzmetu lūpu..
tas,tak cilvēcīgi, ne??

un ko tad man dariit kad tas cilveeks ir pateicis savu kritiku pret mani?? to jau taapat nevar labot. es parasti pienjemu visu ko man saka un peec tam pasaku atpakall tam cilveekam taadu kritiku par vinju...

Atšķirībā, cik pamatoti mani kritizē.

Reizēm nē, visumā sadzīvoju

Samierinos, bet tās laikā sevi neaizstāvēt no tās vienkārši nespēju :D

Nē, teikšu godīgi, ka jebkura kritika mani aizvaino, taču labāk pieņemu pamatotu kritiku un izdaru no tās secinājumus, nekā noklausos nepamatotu piekasīšanos.

jaa.

Jā, ja  vien tā kritika ir taisnība.

ja redzu, ka tā ir objektīva. bet vairāk to, kas attiecas uz maniem darbiem, nevis to, kas attiecas uz mani personīgi..

ja zinu ka objektiva , nevis tieshi uz manis veesrsta.. =/