Vai Jums ir kādreiz gribējies nošķirties no pasaules ?

Kad gribas pabūt vienam, tad dodos uz vienu vietu jūras malā kur garām gājēji neliekas ne ziņas un mani paziņas tur gandrīz nekad nestaigā ( tur var patiesi var pabūt vienatnē )

neskaitāmas reizes... vienalga kur, tikai tālāk no visiem...

Zinu, ka uzreiz ietu uz Velnalas tiltu, jo tur ir tāda vieta, kur man visi liktu mieru :)

Ir viena jauka vietiņa, kur bērnība bieži sēdēju.. grūti aprakstīt, bet nu vieta bija laba, kur paslēpties, vienīgā problēma, ka vasarā tur arī čūskas slēpjas un tad nu nav pārāk omulīga sēdēšana

dziļi mežā-nu jau gads,kā baudu dabas klusumu

aga-piemēram šodien. tik vot nav iespēja paslēpties.

Jā, nezinu kur, bet tā, lai būtu miers kādu laiciņu..

Šad un tad nošķiros
Tad arī rakstu savus stāstus un pārdomas

http://irc.lv/blogs?nick=munkss

pusaudzu gados ja,bet patreiz ne,jo ar mani viss ir ok

nu da katru nakti gribas doties uz mēnesi...

labāk nē, jo  tad es būtu emo

ja sad tad gadijie ska ir velme vnk. pazust kkur prom prom no visiem.......khm nju taka ireju dzivokli vien apati, talu man nav jaie tlai pabutu vienai, vai ari izeju pastaigaties pa parku, vai vnk. iet pa ielu uzpriekshu uz nenoteiktu galapunktu  ta sneka ska cilveki pilns ielas!!!

no pasaules no6kiros parasti kad esu brivaja kritiena :P :D

Ir gribējies,bet paslēpties~tiešām nezinu,no sevis jau nenoslēpsies!

esmu vairakkart velejies aizmigt un nekad vairs nepamosties