Vai Tu kādreiz uz sevi paskaties arī no malas?

Jā, paskatos gan no malas, bet tas parasti notiek tad, kad esmu kko jau izdarījusi nepareizi vai pateikusi un ir jau par vēlu kko labot! :)

Aha, un arī novērtēju no malas un smagi kritizēju.

Paskatīties tas ir mazākāis, izvērtēt notikušo, saglabājot objektivitāti, tas laikam ir sarežģītāk.

diezgan grūti nolikt galvu malā, lai redzētu ko es daru pareizi vai nepareizi! Pašam par sevi objektīvi spriest ir diezgan sarežģīti! Protams, ka katrs jau domā, ka pareizs ir, un citi ir tie, kas uzvedas ne tā, kā būtu jāuzvedas utt..

tad, akd sāku nekontrolet situaciju - apsežos padomāju - un tad visu tiri labi var redzēt no malas!

nevaru man nav acis kā gliemezim!!!

jap... dažādās situācijās, bet parasti es to nožēloju., kad paskatos, jo skats nav no labajaiem.

Jā. Kad man šķiet, ka esmu izspērusi kādu nevajadzīgu joku, savārījusi kko - sāku domāt, kā tas no malas izskatās, un vai patiešām ir TIK traki. kad spēlēju kādu sporta spēli, un redzu, ka apkārt ir pāris cilvēki, kas sadomājušies nez ko, kgan spēlēt īsti nemāk - paskatos arī uz sevi, vai tik reizēm negadās izdarīt tāpat :D

Es labāk to nedaru....jo tad man pašai kauns par sevi paliks:)

paskatos gan, bet ne uzreiz, bet pēc kāda zināma laika perioda.. un tad tiek salikts pa plauktiņiem - ko esmu darījuši greizi, vai to vispār vajadzēja teikt utt. Vsigrūtāk ir apzināties, ka ar savu uzvedību esi kādam pāri nodarījis.

sevi no malas nevar apstiities.

jā... smieklīgi skatiities, likas katas neesmu es..:P

ljoti reti, bet ,man parasti tas neizdodas..

Jap! Katru riitu kad ieskatos spogulii! :))

parasti vakaros vai pēc kkādiem lieliem notikumiem :)

jā, bet gribētos to izdarīt biežāk