Vai Tu spētu nodot draugu, ja vainotu Tevi?

Nē. Pierādītu,ka neesmu vainīga, bet arī neliktu noprast, ka draugs vainīgs. Un ja tas būtu tiešām labs draugs, viņš nepieļautu, ka tieku vainota viņa grēkos.

Skatiens kavējas kaut kur tālumā, un parasti tādos brīžos es nedzirdu, ko man saka cilvēks, kas ir man blakus...

Man gribētos to darīt, bet tā kā mana fobija ir asinis, un es visdrīzāk paģīptu pirmajā sekundē, tad man tas nav iespējams

krāaasniii.. :) :D

Drīzāk ir interneta saiti, kur ievieto bildīti un ceri, ka kādam iepatiksies un iegādāsies par simbolisku naudiņu, piemēram, http://www.atverskapi.lv/  .

Jāpiekrīt Sarmai - pirms 20 gadiem :)
Toreiz nopērkot 2 stikla pudeles limonādes, izdzerot un nododot varēja tikt pie trešās.. tāpēc toreiz stikls nemētājās.
Jo loģiski, ka pudele maksā dārgāk nekā cukurūdens.

Visdrīzāk jau fleitē tā sieviete... Esmu nodevusi asinis donoru dienā un ar mani nekas slikts nav noticis, respektīvi, svarā neesmu ne pieņēmusies, ne nokritusies... Tā kā vai nu viņa nedaudz visu piepušķoja (īstais iemesls svara pieaugumam gan jau ir kāds cits), vai arī tas viss ir ļoti atkarīgs no gēniem, kādi nu katram cilvēkam ir... Un tici man - tā nelielā asiņu daudzuma zaudējums tev tieši nāks par labu, it īpaši donoru dienā. Kāpēc? Lūk, kāpēc:
1) tev atjaunojas asiņu sastāvs,
2) tu pilnīgi bez maksas pēc tam vari uzzināt, vai esi vesela (jo pēc asins analīzēm var noteikt vairākas slimības - vai tev tās ir, vai nav).
Turklāt, tu uzzini savu asins grupu un vajadzības gadījumā vari kādam palīdzēt, kļūstot par asins donoru.
Bet vislabākais, manuprāt, ir morālais gandarījums, ka tavas nodotās asinis var kādam izglābt dzīvību. Un lielāks vai mazāks nelabums vai slikta dūša vismaz man to nespēja atsvērt (respektīvi, nodot vai nenodot asinis), jo kas zina...varbūt kaut kad nākotnē arī man vajadzēs kāda donora asinis (lai Dievs dod, kaut nevajadzētu!).

Es varēju un varu aizbraukt no mūsu valsts jeb kuru katru mirkli, bet to nedaru un nedarīšu.

Tu vaicā kāpēc?

Atbilde zemāk.

No ābeles nokrīt ābols un ieveļas komposta kaudzē.
No ābola izlien tēvs un dēls.
Vecais palūkojas apkārt un sāk sapņaini raudzīties tālē.
Cik tur skaisti - Zaļa zālīte, zila debess un āboli nekrīt uz galvas, nesmird pēc sūd*em.
Arī dēls aplūko apkārtni un jautā
Tad kāpēc mēs paliekam šeit un nelienam tur?
Dzimtene, dēls, dzimtene

Hvz... katrai firmai kaut kur jābūt servisa centram....