Vai Tu varētu pastāstīt savu stāstu?

Ja otrā pusē sēž tāds,ko iesaistīt tajā stāstā tad gan,bet ja tā prosta vāries tik,ka otrā galā neviens nereaģē tad nē.

Esmu dzimis...skola....instituts ( RKIIGA )...3 gadi pavara amata uz kugja....precejes...razvelsa....talaak pagaidam ne kas interesanta nav, neskatljot labo darbu....

varētu, laikam.

protams,brīžiem ir tāda emociju gamma ,ka ir vieglāk,kad to izstāsta
un jo sarunu biedrs svešāks,jo vieglāk

Šeit ircā - diez vai. Bet kaut kādā random čata istabā, satiekot pareizo personu - kāpēc ne!

Tā pa visu dzīvi domājot? Kategoriski nē. Jo stāsts ta tāds , ka jau neatceros kas notika ar mani vispār līdz 10 gadu vecumam (nopietni)!
Tā varu pastāstīt tikai nu...no 2007 gada, agrāk arī, bet ļoti fragmentāri, praktiski tikai pa fragmentiem. Siltāks periods ir jau no '08 gada,'09 ar to tikai prātā ka vienu vienīgu reizi ar toreizējo draudzeni ārpus sienām tikāmies - vairāk jau nekas nav dzirdēts par viņu un pat nezinu, ir starp dzīvajiem, nav? Gaidu...Karstāks-'10 un tad seko verdošās 2 gadu šances  koceniekos  ar vakareni plusā. Trako pašsludināto Ballīti ar SUPER FM vasarā, pa mājas jumtu... bezdarbs, darbs...atkal. Vispār vot tā man cilāt pagātni netīk, tāpēc aizmirstu arī un daudz neatceros.

Bet protams. Pat jums visiem varu pastāstīt un ir jau stāstīts.
p.s. "importi" ne velti saka, ka mēs esam noslēgta tauta... laikam mentalitāte pie vainas.  

jep

ne pie kā laba nenoved, tādas muļķības.