Vai alkohols jums kādreiz ir izsaucis vemšanu?

Mentus vienreiz ar māsu saucām, tas bija sen, un tāpēc, ka divi dzērāji gribēja nākt pie mums dzert un dauzījās pie durvīm un negāja projām. :D

njus vajag macet dzert...
bet ja nopietni visadi gadas-vienu dienu vari izdzert litru savu miljako dzerienu un nekas manami tava uzvediba nemainas,bet cita  ar to pietiek lai zaudetu pasam sevi...

tas kā kuram. arī atkarīgs ko pēc tam dara. pašā sākumā tā ir, ja kauko pārdzeras, tad to vairs iekšā dabūt nevar, velk uz korķi, jeb cik iedzer tik izspļauj, ja ne pat vairāk. ja vairs pēc tam iekšā nemāna, tad iespējams ka pretreakcija saglabājas uz ilgiem gadiem, nezinu, nemācēšu teikt, jo es pēc tam palēnām iemānīju   Bet tā gaumes lieta, ko var iedzert un ko nē. un virsrakstā minētais ar var notikt, ķip dzeries dzeries, un tad vnk pieriebjās, un tad vairs vispār vai tik daudz nedzeries.

Maza būdama, alus putas!  

Nesen baigi iegaršojās viens no negaršīgākajiem dzērieniem, kāds izdomāts - tekila

Man domas dalās par šo tēmu- no vienas puses tam nav jēgas, jo tāpat to lieto visi, kam nav slinkums. Pat desmitgadīgie.

No otras puses gan tas būtu labi, mazāk pa ielām staigātu dzērumā tie, kuriem ir 18-20, jo policija pie tādiem varētu piesieties nopietnāk. Un arī universitāšu kopmītnēs iespējams tas tiktu uzraudzīts stingrāk. Tad, kad es pirmajā gadā dzīvoju kopmītnēs, kur pārsvarā dzīvoja ekonomisti, viņi ballējās katru dienu. Jau no pirmā kursa uzskatīja, ka nestaigāt uz lekcijām ir stilīgi. Ar viņiem kopā sāka tusēt arī mans nu jau bijušais kolēģis, kuram tusējoties nebija laika mācīties un diemžēl nācās medicīnas fakultāti atstāt. Bet tas viss ir tikai teorētiski.

Principā, ierobežo vai neierobežo, viss ir atkarīgs no audzināšanas ģimenē. Mums neaizliedza svētkos iedzert šampānieti, paši vecāki svētkos mums nopirka kādu sidra pudeli, nedaudz aliņu iedeva padzerties un teica, ka mēs drīkstam lietot alkoholu tikai mēs nedrīkstam to slēpt. Līdz ar to, tā mums nebija nekāda ekstra un nebija vēlmes pa kluso no vecākiem pietempties kā lopiem. Derētu bērnus arī aizvest pie kādas alkoholiķu ģimenes, lai paskatās, kā tas dzīvē notiek. Kamēr man pašai bērnu nav un vismaz vēl turpmākos 19 gadus šis jautājums nav īpaši aktuāls.


Ja tad kad man palika 18, tie nebūtu bijuši pilngadības svētki, tad diez vai tās būtu labākais tusiņš manā mūžā. Ja man būtu jāsvin 21. dzimene kā pilngadība, tad jau tas būtu bēdīgāk, jo mans tētis vairs nebūtu kopā ar mums.

Esmu daļēji uzskaitījusi par un pret, tā ka beigās šajā pozīcijā palikšu neitrāla. Kaitīgi tas ir, jā, gan, bet kas tad nav kaitīgs mūsdienās, kad gaisu bojā cigarēšu dūmi izplūdes gāzes, mēs ēdam ķīmiju un esam nemitīgā stresā.

alkohols. nodzerties līdz nāvei var kaut pirmajā reizē...