Vai atceries,kad Tu pirmo reizi juties laimīgs ?

o jā! kā gan to var aizmirst! Atceros gan dziesmas pie kurām dejojām, sajūtas, kādas radās kopā esot, pasākumus uz kuriem gājām, to supersilto un mīļo acu skatienu,vārdu sakot visu to foršo, kas bija, bet vislabāk prātā palikušas tieši viņa smaržas... riktīgi feinas! :)

jaa, atceros... puisis vienkarsi pazuda... mes draudzejamies tik pusotru menesi, tapec ipasi nepardzivoju, jo es nemedzu tik atri iemileties un ipasi iemilejusies vinja nebiju... bet skirsanas no otra puisa gan sapeja, jo mes jau bijam gandriz viens vesels- neskjirami, ka apkartejei teica... bet tiesi tas, ka mes visur un vienmer bijam kopa, tas, ka es gribeju aiziet bez vina pie draudzenem, bet vins nelava, man дощеш sapeja... un ari vecakiem vinjs ta ne ipasi patika... nacas skirties... es vinju mileju, bet vienkarsi spiedienu no visam pusem neiztureju... sapratu, ka iespejams velak nemaz nebutu laimiga kopa  ar vinju, tik greizsirdigu virieti.... viena mirkli it ka dzivei pazuda jega, raudaju biezi naktis... pat pec 2 nedelam centos atsakt attiecibas... bet vinjs jau bija nocietinajies, teica, ka tas vinjam bija trieciens un pagaidam velas but viens pats...vel nedelju pamocijos... bet  taв sapratu, ka nav jegas... pasaule puisu daudz... un tagad esmu tik briiva, kaa veel nekad... saaku smaidiit, kaitinaaju citus dzekus flirteejot, lutinaaju sevi.... un peec nedeeljas maasiica mani iepaziistinaaja ar saviem jaunajiem draugiem... tur vienam puisim iepatikos no pirma acu skatiena... un pec dazam dienam jautaja vai nevelos but vinja meitene... protams attieciibas veidojas leni, jo iemilesanos negribejas sateigt- es tak tikko biju sakusi izbaudit brivibu... un te atkal kads gribeja mani piesaistit... paldies vinjam, ka tomer vinjs mani neseja... un ari joprojam nesien- laimigi jau opa esam vairak neka pusgadu pagaidam... esmu atkal iemilejusies un iepriekseja skirsanas vairs nesap. labas atminjas tikai... un tagad domaju, ka skirsanas nav nekas tik traks... nav ljaunuma bez labums ;)

Mjaaa, manu skolotāju laikam nav iespējams aizmirst.... Viņa bija ļoti spilgta personība   Nebrīnīšos, ja drīz viņa man rādīsies murgos....  

Nupat jau tas veel tik bija. Sajuutas, trakas.... instruktors saaka mani par maaksliniei apsaukaat (shamais nemaz nezin manu nodarboshanos) Trakas situaacijas sataisiiju. Gandriiz ienesos vienaa sienaa. Tad pameegjinaaju ar 3 aatrumu shauru liikumu iznjemt, tad gandriiz uzbraucu cilvim virsuu. Apdzenot autinju nepaskatiijos spogulii. Noslaapeeju krustojumaa. Sajaucu pedaljus un gandriiz ienesu garazhas duviis staavlaukumaa. Nu jautri vaardusakot. Peectm klauiijos lekciju par maajputniem, kas tika raidiits manaa virzienaa. Jautriibas netruuka :DDDD

Jā Babajevs       moldāvietis   man par to tagad atceroties tādi smiekli nāk, man bija tikai 10 gadu. Dāāāā ūž vot mīlestība :D

Pirmo nē, bet nu pēdējo gan.. uzvalks.. doh!

Protams atceros. Ravēju dobes.
Bija jābūt jau 8.00 un taka patika gulēt ilgi, vienreiz aizmigu dobē  :D
Saimniece toreiz, kad to redzēja no smiekliem gandrīz vai nokrita :D

Garas sarunas upes krastā, ūdensrožu pušķus, niršanu un lēkšanu no tramplīniem, tiltiem, "Noķer mani" spēles ūdenī, cīruļu klausīšanās no torņiem, veco , ļodzīgo vanšu tiltu pāri Susējai, stārķus, dzirnavas...ai, bezgala daudz skaistu un romantisku atmiņu...

jā - nopirku sev un māsai saldumus... jo pirmā alga bija tikai pāris lati par bērna pieskatīšanu :)