Vai dzīve mums vienmēr sniedz to, ko paši esam nopelnījuši?

Lielākā mērā jā. To varētu neattiecināt uz cilvēka mazuļa/bērnības/skolas posmu. ,,Startu"nosaka vecāi - to izglītības, intelekta, aristokrātijas līmenis un sociālais statuss.
Kaut, protams, ir gadījumi, kad bomzim -pļēguram bērns izsitas daudz augstāk par miljonāra atvasi, kas vnk nodzeras, pazudina, iztukšo sevi izklaidēs, baudās utml.
Un pilnīgi piekrītu - dzīvā biežāk gan par rezultātu vajag pacīnīties. Bet bonusā nāk gandarījums un pašlepnums par panākto.  

Varu pateikt tikai vienu lietu: "Dzīve mums sniedz to, ko vēlamies!"
Protams, ka nevajag naivi cerēt, ka es vēlēšos Ferrari un pēc kada dabūšu vai loterijā vinnēšu..
..vajag domāt un galvenais darīt visu, lai pie viņa tiktu.

Nožēlojamiem cilvēkiem, nožēlojama dzīve, pagaidām vairums mēs esam viņu pūlī, tāpēc, lai izrautos jāatrod savs īstais dzīves ceļš.
Tu vari izglābt vali, bet vairāk par vaļu taukos spodrinātiem apaviem nedabūsi!

To ko esam nopelnījuši ar savu attieksmi, izvēli  un domām. Jo vairāk par kaut ko domā, jo vairāk to sev piesaista dzīvē, protams, ja cilvēks iet savam sapnim pretī un kaut ko dara lietas labā.

nedomaju viss, mes varam to mainit ko dzive mums dod. tas ir atkarigs no tevis pasa, vai uz labo vai slikto pusi!

jep  ''what goes around, comes around''

jaa,bet par to vajag arii paciiniities nevis gaidiit kad tad nu buus mana balva ?

apmēram tā ;)

Pēc būtības tā tam vajadzētu būt un tam arī ticu..

ne,ir ari letas kas notiek negaiditi.