Vai es esmu slims un nenormāls ka bērnība dariju tā?

pimkārt es pieņemu, ka tu pārspīlē. ļoti pārspīlē. pietam ļoti pārspīlē, jo tu pats saproti, ka tas nav normāli, bet tik un tā pievērs sev uzmanību ar šo jautājumu. tā kā pārspīlē.
bet tā - kāda atšķirība? ja saņemsies un aiziesi pie psihologa, parādi tos zīmējumus, bet pats tur neko neizanalizēsi.
bet mūsdienās es neteiktu, ka tas ir kaut kas tāds. es visu bērnībā dievināju filmu Aliens un visu laiku zīmēju to monstru un ļoti intensīvi spēlēju doom2, priecājoties par milzu zirnekļiem, kuriem var "izšķaidīt mozgu". Izaugu +/- normala.

pārsvarā bērni zīmē, to ko viņiem iemāca/parāda...tev tātad nemācīja, jau vienu problēmu varam atzīmēt - vecāku/vispār  uzmanības trūkums bērnībā.
tālāk jau tev jāiet tomēr pie kāda gudrāka cilvēka izrunāties.
tas, ka to visu zīmēji, nav pilnīgi nekas briesmīgs...varbūt agrīnā vecumā filmas saskatījies/saklausījies, vari pat neatcerēries.
vai vienkārši tā kaut kādu iekšēju agresiju izpaudi..bērni tajā ziņā ir vienkārši...ja kas sakrājies sirsniņā, ta tik dod ārā:) un nomierinās.

da es ar palielinamo stiklu skudras dedzinaju :D zimejumi man ari nebij diezko mili un pukaini bet man patika un ko doma citi bij vienalga galvenais ko domaju es...

a tagad pilnigi normals adekvats cilveks esmu katru gadu izeju veiksmigi psihologus psihiatrus un vinu glupos testus vel laiz pasaulee mani da kur nu man iero4u atlauja ir pie tam varu citus ofecali apmacit ar tiem rikoties :D

Tu varētu sacerēt šausmu filmu scenārijies Gan jau tie  kas rada tās filmas viņiem ar tas galvā dārās, ir ok, normāli

smaga bērnība,ko tur sacīt ....
apstākļi,vide,sabiedrība .... lūk rezultas

pilnīgi bezskarīgi uzrakstīts...
nē, tas nav normāli..

Mierināšu. Ir dažas elementāri psiholoģiski apslēptas domas bērniem zīmējot zīmējumus, ko var nolasīt un tieši standartu zīmējumos arī tāpat, par problēmām ģimenē/sabiedrībā un citur. Pats esmu liecinieks tam jo 5 gadu ''pieredze'' ir ar bērnu zīmējumiem(un ko tik tur slēpti neredzu! ).Taču tās pazīmes nesaukšu publiski, ko zinu. Tavā gadījumā - tu vnk nesaprati, tavas dusmas, apslēptās it sevišķi u.c. sliktas emocijas atrada atspoguļojumu papīrā un tas pat savā ziņā bija tava terapija.Smagai bērnībai. Iespējams, jo tik pat labi tu varēji vnk multenes tādas saskatīties un zīmēt, arī pieļauju. To varētu tu i tagad praktizēt - zīmē VISU NEGATĪVU un pēc tam DEDZINI NOST!

Un tas tika atstāts bez ievērības?   Katrs gadījums ir individuāls.Iemesli tam var būt daudz un dažādi, kāda bērnības trauma, kaukas ne tā audzināšanā, saskatījies attiecīga rakstura filmas, vai kā savādāk ietekmējies. Uz reiz tevi norakstīt kā slimu, nav pareizi.

nu tu vari uzņemt requemus visām vilmām kas saistās ar miršanu un slaktiņiem,iztēle tev darbojas.