Vai esat ko dzirdējuši par astrālajiem ceļojumiem? Varbūt tos piedzīvojuši?

...tas ir kad apziņa atstāj fizisko ķermeni, un paklejojusi atkal atgiežas....
Palasi par gaišreģi Finku...

savu dzīvi, līdz šim brīdim!

vienreiz uzskrēju tādam virsū, aš izvairījos :)

Uhtii..
Jā..Ir gan..
Ehh...tik skaisti..tas romāns bija tā teikt Mans bērnības sapņa piepildījums...
Uz Manu rajona pa vasarām brauca viens vecāks puisis ciemos pie brālēniem...
Kā Esam biju saķērusies viņai..Vaiiii
tikai protams,ka tad viņš Mani nemanīja...
Pāgaja pāris gadiņi Es izaugu..Un viņš MANI pamanīja......
tā bija skaista vasara

Ir dazas lietas
Man piedzimstot nomira mana mamma un mans dvīņu brālis

Pirmo reiz ar suni izgājām pa sētas izeju un ar to pietika, lai Harlows paostītu zookumarīnu zurkām un pēc 3 nedēļām aizietu uz citiem medību laukiem
Dzimstot  viens kucēns nāca pasaulē jau miris - labi, ka tas neapdraudēja Feitas veselību
Pirms gada zem 15 trolejbusa riteņiem manā acu priekšā gāja bojā mans darba suns Cēzars http://irc.lv/photos?id=283547

Harlows mira trīs nedēļas, Cēzars aizgāja bojā mienā mirklī - arī asaras manās acīs parādījās uzreiz. Man nācās saņemties, lai suņa ķermeni novāktu no brauktuves.
Izsaucu Līčus un draugus-kolēģus lai viņu aizvestu. Draugi atbrauca ātrāk. Sunim blakus pielika plēvi uz kura viņu guldīt un iecelt mašīnā un gribēja pārvelt no viena uz otru sānu, bet es to aizliedzu.

Es negribēju, lai viņi redz to, ko redzēju es - to tiešām vairāk nevienam nebija jāredz
Cēzara bojā eja manu acu priekšā laikam tiešām ir mans smagākais pārdzīvojums, pat šobrīz acīs riešas asaras..

Varbūt man izdzēst savu atbildi? Nezinu.. Tomēr..
Cēzara, Harlowa un Čapis piemiņas dēļ to atstāšu - viņi ir tā cienīgi lai tos atcerētos viņi ir daļa no manas dzīves

Neviens nav mucā audzis un pa spundi barots. Katram ir savs viedoklis un redzējums par to kas notiek apkārt. Un pat ja nav cilvēk spiedzīvojis sexu, tas nenozīmē ka viņš nezin kas tas ir un ko īsti ir jādara.. nojausma ir vienmēr. Un to cik gudri cilvēks runā, jau spriež apkārtējie pēc sevis.

Ielikies grāvī un dzīve gar acīm paskrēja vai?
Esmu bijis daudz reiz uz tās šaurās dzīves strīpiņas paslīdējis, bet nu neko gar acīm paskrienam neesu manījis. Ir bijis ka balts gar acīm un tad atopies hz.. kur. Nez moš dažam labam arī baltais pleķis ir visa dzīve ;D

kad es Saulkrastu mājā biju palikusi viena uz pāris dienām un ieslēdzu atslēgas mājā..
dabūju taisīt vaļā un līst mājā pa kādu lūku.. tajā brīdī, kad vilku nost svārkus, lai peldkostīmā līstu cauri, sajutos kā Baiļu faktorā  

Jaa,manam sunenam bija galvaa plisushi asins vadi un tadel sakrajushas asinis ausiis,tas bija piepampushas un vinjs nevareja ne paest,ne pagulet.Veterinars ausis paargrieza bez nekadas narkozes un izspieda ar varu asinis,bet sunjukam vel joprojam nebija labi un sapeja vinjs baidiijaas galvu likt leja,tadelj nevareeja pagulet.Visu laiku sedeja ar acim valja.beigas jau nevareja izturet ,bet vienalga neguleja,tad nu noseedeju pusnakti augsha turedama vinja galvu,lai juutas drosaak un lai vinjs dabuu pagulet.Pec ta laika suns no maniim neatkapjas ne soli un nelaiz nevienu klat.