Vai ir iespējams piedot krāpšanu?

Zinu vienu stāstu: Pusis - Meitene. Meitene piekrāpa pusi. Zēns piedeva, jo uzskata, ka ja mīl, piedod var visu, bet meitene, apzinājās un mīlēja pusi, bet nu ko darīt, tā sagadijās, pati aizgāja no puiša sakot: Es zinu ka tu mani mīli un es mīlu tevi, zinu tu man to esi piedevis, bet dzīvot bailēs, ka tu to atcerēsies es nevēlos!
Jā ir smagi, man gadijās līdzīgi, es piedevu, bet nepagāja laiks, es sapratu, ka aizmirst to nespēju, izrunājāmies, un es aizgāju.
Bet tas nenozīmē, ka nevajag piedot, vajag!!! Un nenozīmē, ka nevar palikt kopā - var! Tik jautājums rodās, kā ar to sadzīvot! Katram tas ir savādāk! Viens aizies pie psihoterapeita, citam pietiks izrunāties ar viņu, citam būs vajadzīgs laiks, citam tā būs svītra un tabū uz ilgu laiku!
Galvenais ir neatstāt problēmu sapūšanai, jo puvekļi smird un atgādina par to, labāk laicīgi novākt to visu, bet Fine rezultātu jeb Gala rezultātu ( the end sindromu) izlem katrs individuāli!

Es redzeeju kaa mans puisis mani kraapj... Tas notika manaa acu priexaa.... Biju nikna uz wisu pasauli, un aizwainota... Iecirtu winjam pamatiigu pljauku.. Tajaa naktii pat neguleeju, weselu nedeelju mociijos, man bija gruuti to aizmirst, un nenormaali saapiigi...
Bet es sanjeemos, un dziiwoju bez wina kaa weel nekad nebiju dziiwojusi, un baudiijusi dziiwi.... Es biju laimiiga. Un skaista. Man patika dziiwot un es to izbaudiiju, izbaudiiju ljoooti daudz skatienus, waardus un uzmaniibu no citiem...
Tad winjsh atjeedzaas, kaadu kljuudu izdariijis un luugtin luudzaas atpakalj...
Un kaa juus domaajat, ko es izdariiju? Es pienjeemu wina atwainoshanos............. Nezinu pareizi wai nee, bet mees jau 4rus gadus esam kopaa un wiss ir ok :)
Es zinu, ka tas wairs neatkaartosies.. Un ar to man arii pietiek :)
Kaab saka, jauniibaa jau wisaadus trakumus sadara... :D
Iespeejams, mums ir taadas diiwainas attieciibas, bet arii taadas taas war buut, jo nekur tak naw raxtiits kaadaam jaabuut ideaalaam attieciibaam. Naw 1nas noteiktas formulas...
Galwenais jau, lai esat laimiigi wiens ar otru... :)*

Uz šo jautājumu ir tik grūti atbildēt, tas laikam atkarīgs no ā, cik esi gatavs ziedot attiecību dēļ, cik esi gatavs piekāpties, vai tu pats arī esi krāpis. Es nespētu piedot krāpšanu, jo pati nekad neēsmu krāpusi, bet vai tas ir moderni? Diezvai, jo tagad jau ir tā, kurš vairāk krāpj tas ir stilīgāks, tikai vai tā nav mīlestības izsmērēšana pret sienu? Man šķiet. krāpšana iznīcina attiecības, krāpšana nogalina jūtas, krāpšana mūs notrulina, bet tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis

Jabut lielai milestibai lai piedotu. A vispar visu var piedot ja mili...

Ir iespējams piedot un to arī vajag darīt.Tikai...palikt kopā ar tādu cilvēku šķiet pilnīgi nevajadzīgi un lieki.

piedot var, bet aizmirst nekad... tā nu tas ir... , jo zemapziņa ņem virsroku un liekuļi ir tie, kas uzskata ka tā nav

Nav.....tas ir rupji un nepiedodami..ja piedosi kas zin vaij tas neatkaartosies m !!!!
ir par ko padomaat !!!

Piedot krāpšanu iespējams ir, jo galu galā, kas tik nav iespējams, bet jebkurā gadījumā krāpšanai ir sekas un nejau tās pozitīvākās! Bet laiku un līdz ar to notikumus pagriezt atpakaļ nav iespējams. Tomēr, ja ir piedošana, tad ir vel vismaz kautkāda cerība! (:

Ir tāds sakāmais " Nekāp divreiz uz viena un tā paša grābekļa". Es personīgi krāpšanu nepiedodu.

Piedot var  , bet aizmirst nekad

var piedot,bet tikai taa,lai tas otram cilveekam nerastos iespaids,ka var krapt un Tu vienmer piedosi.
Bet sakuma ir jaiemacas piedot un tas nav nemaz tik viegli,jo sevishkji tad,ja aizvainojums biji tiesham smags un sapigs

Ir iespejams piedot, bet ne aizmirst!

ne nav,piedosi vienreiz,,,piedosi vel 100 nakamas nav verts

Tas ir atkariigs no situaacijas - kaadeel tiek kraapts vai kraapta...

mierigi ja protams otreiz negrib dabut pa galvu

man zinami tadi gadijumi un teiksu ka iznakumi ir dazadi.es personigi krapsanu varu pidot,bet aizmirst nekad.tas starp mums butu ka atgadinajums par to ka tas var atkartoties.