Pastāsti man par savu love storiju? Kā tas sākās? un citas fifīgas lietiņas.. vajag pasmelties romantikas. :)Nu tatad... Es stradaju Starbucksa, Skotija. Tur, protams, katru dienu vieni un tie pasi cilveki, it ipasi rajona kura es stradaju, iepazinu tik daudz cilvekus un uzzinaju tik daudz lietas par viniem, ka sadomaju jau klut par psihologu, bet tas ta. Bija ar viens dzeks, kurs pirka kafiju katru dienu, ar vinu ipasi sarunas nebija, jo.. nu ja, nezinu, nedomaju, ka man ipasi ar vinu par ko runat bus.
Vienu dienu mums, Starbucksa darbiniekiem bija ''mitings'', kura galvena tema bija klientu piesaistisana un lojalitate. Merkis bija nakamas nedelas laika uzzinat pec iespejas vairak informacijas par cilvekiem, tadejadi raisot sarunas un liekot viniem justies labi musu klatbutne. Un nakamaja diena tas dzeks ari ienaca ieksa, un gribi negribi, bija jaruna, jo mana menedzere bija blakus.
Tad nu es saku parastos ''Hi, how are you today?''
Vins saka ''I'm alright, what about you?'' '
'You know, working''
Vins saka ''Yea, I have to work as well''
''Oh? what do you do?''
''I'm an animator'' Taja bridi es gandriz pagibu, ka neka, filmas ir mana vajiba, tad nu es saku ar vinu runat, iedevu kafiju vinam par brivu un nakamais bija..
''So... can I see you outside Starbucks sometime?''
Es nosarku un parasutiju plecus ''I dunno''
''You don't know?''
Nezinu vai vareju palikt vel sarkanaka, bet domaju, pie velna ''Well probably, what do you have in mind?''
''I don't know yet, how about you give me your number and I'll call''
Iedevu vinam nummuru, pec tam visu dienu nespeju atguties, nebiju ipasi pieredzejusi attiecibas, jo ieprieksejais puisis ar kuru satikos, nu, nebija patikami un nebija ilgi.
Pec darba man bija sarunats ar brala sievu pastaigat pa pilsetu, aizgajam lidz vienai kafejnicai un man peksni telefons zvana, nespeju noticet, bet tas bija vins, sarunajam satikties 7.30. Atvadijos no brala sievas un steidzos majas, kad nonacu majas, sapratu, ka man nav atslegas, pulkstenis jau bija 7. Mamma nak majas 7.30 parasti, ta nu es zvanu vinai un prasu vai vina nevar tikt atrak no darba vala. Mamma ieradas 7.15, tad es sapratu, ka tapat nepaspesu laika, pazvaniju un parkartojam tiksanos uz 8.
Kad nonacu satiksanas vieta, vins jau bija tur. Nevarejam izdomat, ko darit, jo es neesmu baru persona, nolemam iet pastaigaties. Ta nu mes nostaigajam 3 stundas, plapajam par filmam, darbu, visiem sviestiem, ko vien var sarunat, lai iespaidotu preteja dzimuma parstavi. Vins pat prasija, vai negribu aiziet pie vina, bet nacas atteikties, ieprieksejo pieredzu del. Nu tad, vins gribeja mani pavadit, bet es teicu, ka nav jegas visu to celu mani vadit, ta nu mes puscela skiramies.
Pirms skiramies, protams, notika skupsts. Atceros pilnigi visu.
Par tik cik vinam biju sastastijusi, ka man divi brali ir un ar viniem daudz kaujos un maku sevi aizstavet, vakara sakuma vins teica ''Don't worry, I won't touch you''
Bet... 'I know I said I wouldn't touch you, but...'' Un tad nu ja, vel kadas 10-15 minutes es uz majam negaju.
Tagad esam kopa varak ka 1.5 gadus, un vins ir iemesls kapec esmu Niderlande.
